1. Mozus 3:1-24

Un čūska bija gudrāka uz viltu nekā visi zvēri laukā, ko Dievs Tas Kungs bija radījis, un tā sacīja uz sievu: “Vai tad Dievs ir sacījis: jums nebūs ēst no neviena koka dārzā?” Tad sieva sacīja uz čūsku: “Mēs ēdam no koku augļiem dārzā; Bet par tā koka augļiem, kas dārza vidū, Dievs ir sacījis: neēdiet no tā un neaizskariet to, ka jūs nemirstat.” Un čūska sacīja uz sievu: “Jūs nekā nemirsiet. Bet Dievs zina, ka, kurā dienā jūs no tā ēdīsiet, tad jūsu acis taps atvērtas, un jūs būsiet itin kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” Un sieva redzēja, ka būtu labi ēst no tā koka, un ka tas ir acīm jauks un patīkams koks, gudru darīt, un tā ņēma no viņa augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, un viņš ēda. Tad viņiem abiem acis tapa atvērtas, un tie atzina, ka bija pliki, un sapina vīģes koka lapas un darīja sev priekšautus. Un tie dzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas dzestrumā. Tad Ādams un viņa sieva paslēpās Dieva Tā Kunga priekšā starp kokiem dārzā. Un Dievs Tas Kungs sauca Ādamu un sacīja uz to: “Kur tu esi?” Un tas sacīja: “Es dzirdēju Tavu balsi dārzā un nobijos, jo es esmu pliks, un paslēpos.” Un Viņš sacīja: “Kas tev ir teicis, ka tu esi pliks? Vai tu neesi ēdis no tā koka, par ko Es tev pavēlēju, ka tev no tā nebija ēst?” Un Ādams sacīja: “Sieva, ko Tu man devis, viņa man deva no tā koka, un es esmu ēdis.” Un Dievs Tas Kungs sacīja uz sievu: “Ko tu to esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīlusi, un es esmu ēdusi.” Tad Dievs Tas Kungs sacīja uz čūsku: “Tādēļ ka tu to darījusi, esi nolādēta pāri visiem lopiem un pār visiem zvēriem laukā; uz tava vēdera tev būs iet un pīšļus ēst visu savu mūžu. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu un starp tavu sēklu un viņas sēklu; šis samīs tev galvu, un tu viņam iedursi papēdī.” Un uz sievu Viņš sacīja: “Es vairodams vairošu tavas sāpes un tavas grūtības mokas; ar sāpēm tev būs bērnus dzemdēt, un tavai iegribēšanai būs būt pēc tava vīra, un viņam būs pār tevi valdīt.” Un uz Ādamu Viņš sacīja: “Tāpēc ka tu esi klausījis savas sievas balsij un ēdis no tā koka, par ko Es tev pavēlēju sacīdams, tev nebūs no tā ēst, - nolādēta lai ir zeme tevis dēļ, ar mokām no tās tu ēdīsi visu savu mūžu. Un ērkšķus un dadžus tā tev izdos, un tev būs ēst lauka augļus. Ar sava vaiga sviedriem tev būs maizi ēst, tiekams tu atkal topi par zemi, no kā tu esi ņemts, jo tu esi no pīšļiem un tev būs atkal palikt par pīšļiem.” Un Ādams nosauca savas sievas vārdu Ieva, tāpēc ka tā ir visu dzīvo māte. Un Dievs Tas Kungs taisīja Ādamam un viņa sievai uzvalkus no ādām un tiem tos apvilka. Un Dievs Tas Kungs sacīja: “Redzi, cilvēks ir tapis kā viens no mums, atzīdams labu un ļaunu, un nu, lai tas savu roku neizstiepj un neņem arī no dzīvības koka un neēd un nedzīvo mūžīgi,” - Tad Dievs Tas Kungs to izdzina no Ēdenes dārza, lai viņš zemi apstrādātu, no kā bija ņemts. Un Viņš izmeta cilvēku un lika Ēdenes dārzam pret rītiem ķerubus un cērtama zobena liesmu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku.