1. Mozus 3:1-15

Un čūska bija gudrāka uz viltu nekā visi zvēri laukā, ko Dievs Tas Kungs bija radījis, un tā sacīja uz sievu: “Vai tad Dievs ir sacījis: jums nebūs ēst no neviena koka dārzā?” Tad sieva sacīja uz čūsku: “Mēs ēdam no koku augļiem dārzā; Bet par tā koka augļiem, kas dārza vidū, Dievs ir sacījis: neēdiet no tā un neaizskariet to, ka jūs nemirstat.” Un čūska sacīja uz sievu: “Jūs nekā nemirsiet. Bet Dievs zina, ka, kurā dienā jūs no tā ēdīsiet, tad jūsu acis taps atvērtas, un jūs būsiet itin kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” Un sieva redzēja, ka būtu labi ēst no tā koka, un ka tas ir acīm jauks un patīkams koks, gudru darīt, un tā ņēma no viņa augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, un viņš ēda. Tad viņiem abiem acis tapa atvērtas, un tie atzina, ka bija pliki, un sapina vīģes koka lapas un darīja sev priekšautus. Un tie dzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas dzestrumā. Tad Ādams un viņa sieva paslēpās Dieva Tā Kunga priekšā starp kokiem dārzā. Un Dievs Tas Kungs sauca Ādamu un sacīja uz to: “Kur tu esi?” Un tas sacīja: “Es dzirdēju Tavu balsi dārzā un nobijos, jo es esmu pliks, un paslēpos.” Un Viņš sacīja: “Kas tev ir teicis, ka tu esi pliks? Vai tu neesi ēdis no tā koka, par ko Es tev pavēlēju, ka tev no tā nebija ēst?” Un Ādams sacīja: “Sieva, ko Tu man devis, viņa man deva no tā koka, un es esmu ēdis.” Un Dievs Tas Kungs sacīja uz sievu: “Ko tu to esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīlusi, un es esmu ēdusi.” Tad Dievs Tas Kungs sacīja uz čūsku: “Tādēļ ka tu to darījusi, esi nolādēta pāri visiem lopiem un pār visiem zvēriem laukā; uz tava vēdera tev būs iet un pīšļus ēst visu savu mūžu. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu un starp tavu sēklu un viņas sēklu; šis samīs tev galvu, un tu viņam iedursi papēdī.”