Un Ābrahāms atkal ņēma sievu, Keturu vārdā. Un tā viņam dzemdēja Zimranu un Jokšanu un Medanu un Midiānu un Jisbaku un Šuahu. Un Jokšans dzemdēja Šebu un Dedanu, un Dedana bērni bija Asurim un Letušim un Leūmim. Un Midiāna bērni bija Ēfa un Efers un Hanohs un Abidus un Eldaūs; šie visi bija Keturas bērni. Bet Ābrahāms deva Īzakam visu, kas tam piederēja. Bet lieko sievu bērniem, kas Ābrahāmam bija, Ābrahāms deva dāvanas, un vēl dzīvs būdams tos atstādināja no sava dēla Īzaka, pret rītiem uz austruma zemi. Un šie ir Ābrahāma mūža gadi, cik ilgi tas dzīvojis: simts septiņdesmit pieci gadi. Un viņš aizmiga un nomira labā vecumā, vecs un diezgan dzīvojis, un viņš tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm. Un Īzaks un Ismaēls, viņa dēli, viņu apraka Makpelas alā, hetieša Efrona, Zohāra dēla, tīrumā, kas ir pret Mamri, Tīrumā, ko Ābrahāms bija pircis no Heta bērniem; tur Ābrahāms ir aprakts un viņa sieva Sāra. Un pēc tam, kad Ābrahāms bija nomiris, tad Dievs svētīja Īzaku, viņa dēlu, un Īzaks mita pie Lehaj-Roī akas. Šie nu ir Ismaēla, Ābrahāma dēla, radu raksti, kuru ēģiptiete Hāgare, Sāras kalpone, Ābrahāmam ir dzemdējusi. Un šie ir Ismaēla bērnu vārdi ar saviem cilts vārdiem: Ismaēla pirmdzimtais Nebajots, tad Kedars un Adbeēls un Mibsams, Un Mišmus un Dumus un Masus, Hadars un Temus, Jeturs, Nafis un Ķedmus. Šie ir Ismaēla bērni, un šie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un ciemiem, divpadsmit virsnieki pār saviem ļaudīm. Un šie ir Ismaēla dzīvības gadi: simts trīsdesmit septiņi gadi. Un viņš aizmiga un nomira un tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm. Un tie dzīvoja no Havilas līdz Šurai, kas pretim Ēģiptes zemei, kur iet uz Asuru, visiem saviem brāļiem pretim viņš apmetās.