1. Mozus 17:1-14

Un Ābrams bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, tad Tas Kungs Ābramam parādījās un uz to sacīja: Es esmu Visvarenais Dievs, staigā Manā priekšā un esi taisns. Un Es celšu derību starp Mani un tevi, un Es tevi vairodams vairošu. Tad Ābrams nometās uz savu vaigu, un Dievs runāja ar to sacīdams: Redzi, Es esmu cēlis Savu derību ar tevi, un tu būsi par tēvu daudz ļaudīm. Un tavam vārdam nebūs vairs sauktam tapt Ābramam, bet Ābrahāms lai ir tavs vārds; jo Es tevi esmu licis par tēvu daudz ļaudīm. Un Es tevi darīšu varen ļoti auglīgu un celšu no tevis tautas, un ķēniņiem būs nākt no tevis. Un Es uzcelšu Savu derību starp Mani un tevi un tavu dzimumu pēc tevis viņu bērnu bērniem par mūžīgu derību, tā ka Es būšu par Dievu tev un tavam dzimumam pēc tevis. Un tev un tavam dzimumam pēc tevis Es došu tavas svešniecības zemi, visu Kanaāna zemi mūžam paturēt, un Es tiem būšu par Dievu. Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: tev būs Manu derību turēt, tev un tavam dzimumam pēc tevis uz bērnu bērniem. Šī ir Mana derība, ko jums būs turēt starp Mani un tevi un starp tavu dzimumu pēc tevis: ikkatram vīrietim jūsu starpā būs tapt apgraizītam. Un jums būs apgraizīt priekšādu pie savām miesām un lai tas ir par derības zīmi starp Mani un jums. Un astoņas dienas vecu jums būs apgraizīt ikvienu no vīriešu kārtas jūsu paaudzēs, to, kas jūsu namā dzimis un to, kas par naudu pirkts no jebkura svešinieka, kas nav no jūsu dzimuma. Tiešām to būs apgraizīt, kas tavā namā dzimis un kas par naudu ir pirkts, un Mana derība pie jūsu miesām lai ir par mūžīgu derību. Un neapgraizīts vīrietis, kas netiks apgraizīts savas miesas priekšādā: tā dvēsele taps izdeldēta no saviem ļaudīm; jo tā ir pārkāpusi Manu derību.