Ezras 3:7-13

Un tie deva naudu akmeņu cirtējiem un amatniekiem un ēst un dzert un eļļu Sidoniešiem un Tiriešiem, lai tie vestu ciedru kokus no Libānus jūrmalā uz Joppi, kā Kirus, Persiešu ķēniņš, tiem bija vēlējis. Tad nu otrā gadā pēc viņu atnākšanas pie Dieva nama Jeruzālemē, otrā mēnesī, Zerubabels, Šealtiēļa dēls, un Ješua, Jocadaka dēls, un tie atlikušie no viņu brāļiem, priesteri un Levīti un visi, kas no cietuma zemes bija pārnākuši Jeruzālemē, iesāka un iecēla tos Levītus, kas divdesmit gadus veci un pāri, par uzraugiem pie Tā Kunga nama darba. Un Ješua, viņa dēli un viņa brāļi, Kadmiēls un viņa dēli, un Jūda dēli stāvēja kā viens vienīgs vīrs, uzraugi būdami pār tiem, kas darbu pie Tā Kunga nama darīja, tāpat Henadada bērni, viņu dēli un viņu brāļi, Levīti. Kad nu amatnieki Tā Kunga namam lika pamatu, tad nostādīja priesterus amata drēbēs ar bazūnēm un Levītus, Asafa dēlus, ar pulkstenīšiem, To Kungu slavēt ar Dāvida, Israēla ķēniņa dziesmām. Un tie dziedāja viens pēc otru, To Kungu slavēdami un pateicoties, ka Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi pār Israēli. Un visi ļaudis gavilēja ar lielu gavilēšanu, To Kungu slavēdami, ka pamats bija likts Tā Kunga namam. Bet daudz priesteru un Levītu un cilts tēvu, kas bija veci, kas bija redzējuši pirmo namu, kad tie šim namam redzēja pamatu liekam, tad tie raudāja gauži. Bet daudz atkal pacēla savas balsis ar gavilēšanu un ar prieku, Tā ka ļaudis nevarēja izšķirt gaviļu un prieka balsi no ļaužu raudāšanas, jo ļaudis gavilēja ar skaņu gavilēšanu, un skaņa bija tālu dzirdama.