Ezras 10:1-15

Kad nu Ezra tā lūdza un tā sūdzēja raudādams un nomezdamies Dieva nama priekšā, tad no Israēla pie viņa sapulcējās ļoti liela draudze vīru un sievu un bērnu; jo ļaudis raudāja lielā raudāšanā. Tad Šehanija, Jehiēla dēls no Elama bērniem, atbildēja un sacīja uz Ezru: mēs esam grēkojuši pret savu Dievu, ka esam apņēmuši svešas sievas no tās zemes ļaudīm, bet taču vēl būs cerība Israēlā. Derēsim tad nu derību ar savu Dievu, ka izdzenam visas sievas, un kas no tām ir dzimuši, pēc Tā Kunga padoma un pēc ļaužu padoma, kas mūsu Dieva baušļus bīstas, un lai tad darām pēc bauslības. Celies, jo šī lieta tev piekrīt, un mēs būsim ar tevi; esi stiprs un izdari (to). Tad Ezra cēlās un lika priesteru un Levītu un visa Israēla virsniekiem zvērēt, darīt pēc šī vārda. Un tie zvērēja. Un Ezra cēlās Dieva nama priekšā un iegāja Johanana, Eliašiba dēla, istabā, un tur nācis viņš neēda maizes un nedzēra ūdens, jo viņš nobēdājās aizvesto ļaužu pārkāpšanas dēļ. Un tie lika izsaukt pa Jūdu un Jeruzālemi pie visiem no cietuma pārnākušiem, sapulcēties Jeruzālemē. Un kas triju dienu starpā nenāktu pēc virsnieku un vecaju nosacīšanas, tā manta tapšot izdeldēta un pats izstumts no pārnākušo draudzes. Tad visi Jūda un Benjamina vīri triju dienu starpā sapulcējās Jeruzālemē, - tā bija divdesmitā diena devītajā mēnesī, - un visi ļaudis sēdēja uz ielas Dieva nama priekšā trīcēdami šās lietas dēļ un no stipra lietus. Tad priesteris Ezra cēlās un uz tiem sacīja: jūs esat apgrēkojušies, svešas sievas apņemdami, ka jūs vairotu Israēla noziegumu. Tad nu izsūdziet to Tam Kungam, savu tēvu Dievam, un dariet pēc Viņa prāta, un šķiraties no tās zemes ļaudīm un no svešām sievām. Tad visa draudze atbildēja un sacīja ar stipru balsi: pēc taviem vārdiem mums tā jādara. Bet ļaužu ir daudz un ir lietus laiks, ka nevar ārā stāvēt; tas arī nav vienas jeb divu dienu darbs, jo mēs šinī lietā esam pārlieku grēkojuši. Lai mēs savus virsniekus ieceļam pār visu draudzi, ka visi, kas ir mūsu pilsētās, kas svešas sievas apņēmuši, lai nāk nospriestos laikos un ar tiem ikkatras pilsētas vecaji un viņas soģi, kamēr mēs no sevis novēršam sava Dieva bardzību šīs lietas dēļ. Tad Jonatāns, Asahēļa dēls, un Jeazija, Tikvus dēls, iestājās par to, un Levīti, Mešulams un Šabetajus, tiem palīdzēja.