2. Mozus 36:1-7

Un Becaleēls un Aholiabs lai strādā un ikviens, kam samanīga sirds, kam Tas Kungs devis gudrību un saprašanu, zināt visādu darbu pie svētās vietas kalpošanas, tā kā Tas Kungs bija pavēlējis.” Un Mozus aicināja Becaleēli un Aholiabu, un ikvienu, kam bija gudra sirds, kam Tas Kungs bija devis gudrību sirdī, visus, kam sirds nesās, pie darba iet un to darīt. Un tie ņēma no Mozus visu cilājamo upuri, ko Israēla bērni bija atnesuši darbam pie svētās vietas taisīšanas, ka tie to darītu, un tie atnesa vēl ik rītu pie viņa upurus no laba prāta. Tāpēc visi gudrie nāca, kas svētās vietas darbu darīja, ikviens savu darbu, kas tam bija jādara, un runāja uz Mozu sacīdami: “Ļaudis pienes daudz vairāk, nekā vajag pie darba darīšanas, ko Tas Kungs ir pavēlējis darīt.” Tad Mozus pavēlēja pa nometni izsaukt un sacīt: “Vīri un sievas, nenesat vairs cilājamu upuri darbam svētā vietā.” Tad ļaudis mitējās nest, jo bija diezgan visām darba vajadzībām, kas bija jādara, un vēl atlikās.