2. Mozus 20:1-21

Tad Dievs runāja visus šos vārdus un sacīja: “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Tev nebūs sev darīt nekādu tēlu nedz līdzību, ne no tā, kas augšā debesīs, ne no tā, kas apakšā virs zemes, nedz no tā, kas ūdenī apakš zemes. Tev nebūs tiem zemoties nedz tiem kalpot; jo Es Tas Kungs, tavs Dievs, esmu stiprs un dusmīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam pie tiem, kas Mani ienīst, Un dara žēlastību tūkstošiem, kas Mani mīļo un Manus baušļus tur. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu veltīgi lietot, jo Tas Kungs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu veltīgi lieto. Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un visu savu darbu darīt. Bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, sabats; tad tev nebūs nekādu darbu darīt, ne tev pašam, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam lopam, ne tavam svešiniekam, kas tavos vārtos. Jo sešās dienās Tas Kungs ir darījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur iekšā, un septītā dienā dusējis, tādēļ Tas Kungs sabata dienu ir svētījis un to iesvētījis. Godā savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvo zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos. Tev nebūs nokaut. Tev nebūs laulību pārkāpt. Tev nebūs zagt. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko. Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz kaut ko, kas tavam tuvākam pieder.” Un visi ļaudis redzēja pērkonus un zibeņus un bazūnes skaņu un kalnu kūpam. Kad ļaudis to redzēja, tad tie bēga un stāvēja no tālienes. Un sacīja uz Mozu: “Runā tu ar mums, un mēs klausīsimies, bet lai Dievs ar mums nerunā, ka nemirstam.” Tad Mozus sacīja uz ļaudīm: “Nebīstaties, jo Dievs ir nācis jūs pārbaudīt, un lai Viņa bijāšana ir jūsu acu priekšā, ka jūs negrēkojat.” Un ļaudis stāvēja no tālienes, bet Mozus gāja tumsā, kur Dievs bija.