2. Mozus 2:1-15

Un viens vīrs no Levija nama nogāja un apņēma Levija meitu. Un sieva tapa grūta un dzemdēja dēlu. Kad nu tā redzēja viņu esam skaistu, tad tā viņu paslēpa trīs mēnešus. Bet kad viņu vairs nevarēja paslēpt, tad tā ņēma viņam niedru šķirstiņu un to apsmērēja ar piķi un sveķiem, ielika bērnu tur iekšā, un to nolika niedrēs upmalā. Un viņa māsa stāvēja no tālienes, nolūkot, kas tam notiktu. Tad Faraona meita nonāca upē mazgāties, un viņas jaunavas staigāja upes malā. Un viņa redzēja šķirstu niedru vidū un sūtīja savu kalponi un lika to atnest. Kad nu viņa to atvēra, tad tā redzēja bērniņu, un raugi, puisēns raudāja, un viņa par to apžēlojās un sacīja: “Šis ir viens no Ebreju bērniņiem.” Tad viņa māsa sacīja uz Faraona meitu: “Vai man būs iet un tev aicināt zīdītāju no Ebreju sievām, kas tev bērnu var zīdināt?” Un Faraona meita uz to sacīja: “Ej!” Un meitene nogāja un aicināja bērniņa māti. Un Faraona meita uz viņu sacīja: “Ņem šo bērniņu un zīdi man to, es tev došu tavu algu.” Un sieva ņēma bērniņu un to zīdīja. Un kad bērniņš bija paaudzis, tad viņa to noveda pie Faraona meitas, un tas viņai tapa par dēlu, un tā viņa vārdu nosauca Mozu (izvilktais), sacīdama: “Tāpēc, ka es to no ūdens esmu izvilkusi.” Un notika tanīs dienās, kad Mozus bija uzaudzis, tad viņš izgāja pie saviem brāļiem un apraudzīja viņu grūtumu un redzēja ēģiptiešu vīru sitam Ebreju vīru, vienu no viņa brāļiem. Un viņš skatījās šurp un turp un redzēdams, ka tur neviena nebija, viņš Ēģiptieti nosita un to apslēpa smiltīs. Un viņš izgāja otrā dienā un redzi, divi Ebreju vīri bārās; un viņš sacīja uz vainīgo: “Kāpēc tu sit savu tuvāko?” Tad tas sacīja: “Kas tevi mums licis par virsnieku jeb soģi? Vai tu tā saki, mani arīdzan gribēdams nokaut, kā tu Ēģiptieti esi nokāvis?” Tad Mozus bijās un sacīja: “Patiesi šī lieta ir tapusi zināma.” Kad nu Faraons šo lietu dzirdēja, tad viņš meklēja Mozu nokaut, un Mozus bēga no Faraona un dzīvoja Midiānas zemē un apmetās pie kādas akas.