Tanī dienā ķēniņš Ahasverus deva ķēniņienei Esterei Hamana, Jūdu ienaidnieka, namu, un Mordohajs nāca ķēniņa priekšā, jo Estere bija stāstījusi, kas viņš tai esot. Un ķēniņš novilka savu gredzenu, ko no Hamana bija ņēmis, un to deva Mordohajam, un Estere iecēla Mordohaju pār Hamana namu. Un Estere runāja vēl ķēniņa priekšā un krita viņam pie kājām un raudāja un viņu lūdza, ka viņš atņemtu agaģieša Hamana ļaunumu un viņa nodomu, ko viņš izdomājis pret Jūdiem. Tad ķēniņš Esterei piesniedza zelta scepteri, un Estere cēlās un stāvēja ķēniņa priekšā. Un viņa sacīja: ja ķēniņam patīk, un ja es žēlastību esmu atradusi viņa priekšā, un ja tas pareizi ir ķēniņa priekšā, un es patīkama esmu viņa acīs, tad lai top rakstīts, ka agagieša Hamana, Hammedatus dēla, vēstules un domas top iznīcinātas, ko viņš rakstījis, gribēdams Jūdus nomaitāt, kas ir visās ķēniņa valstīs. Jo kā es varētu redzēt to nelaimi, kas maniem ļaudīm uzies, un kā es varētu uzlūkot savu radu nomaitāšanu? Tad ķēniņš Ahasverus sacīja uz ķēniņieni Esteri un uz Jūdu Mordohaju: redzi, Hamana namu es esmu devis Esterei, un viņš ir pakārts pie koka, tādēļ ka savu roku pielicis pie Jūdiem.