Esteres 7:1-10

Kad nu ķēniņš un Hamans nāca pie ķēniņienes Esteres uz dzīrēm, Tad ķēniņš sacīja uz Esteri atkal otrā dienā vīnu dzerot: ko tu lūdzi, ķēniņiene Estere, tas tev taps dots, un ko tu prasi, arī līdz pusvalstij, tam būs notikt. Tad ķēniņiene Estere atbildēja: ja es, ķēniņ, žēlastību esmu atradusi tavās acīs, un ja ķēniņam patīk, tad dod man manu dzīvību uz manu lūgšanu un manus ļaudis uz manu prasīšanu. Jo mēs esam pārdoti, es un mani ļaudis, ka topam izdeldēti, nokauti un nomaitāti. Ja mēs būtu pārdoti par kalpiem un kalponēm, tad es būtu klusu cietusi; jo nelaime neatsver ķēniņa traucējumu. Tad ķēniņš Ahasverus atbildēja un sacīja uz ķēniņieni Esteri: kas tas tāds un kur ir tas, kas to savā prātā ir apņēmies, tā darīt? Tad Estere atbildēja: pretinieks un ienaidnieks ir šis niknais Hamans. Tad Hamans iztrūcinājās ķēniņa un ķēniņienes priekšā. Un ķēniņš cēlās savā bardzībā no dzīrēm un gāja uz nama dārzu. Un Hamans stāvēja un meklēja savu dzīvību no ķēniņienes Esteres, jo viņš redzēja, ka ķēniņš par viņu bija nodomājis nelaimi. Un ķēniņš griezās atpakaļ no nama dārza uz dzīru namu, un Hamans bija nokritis pie sēdekļa, uz kā Estere sēdēja. Tad ķēniņš sacīja: vai viņš arī pie ķēniņienes varas darbu grib darīt pie manis namā? Kad šis vārds no ķēniņa mutes izgāja, tad Hamanam aizsedza galvu. Un Harbona, viens no ķēniņa einuhiem, sacīja: redzi, Hamana namā stāv koks piecdesmit olektis augstumā, ko Hamans cēlis Mordohajam, kas runājis labu ķēniņam. Tad ķēniņš sacīja: pakariet viņu pie tā. Tad tie pakāra Hamanu pie koka, ko tas Mordohajam bija licis uzcelt. Tad ķēniņa bardzība nostājās.