Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms ļaunās dienas nāk un gadi tuvojās, kur tu sacīsi: tie man nepatīk. Pirms saule un gaisma un mēnesis un zvaigznes aptumšojās, un padebeši nāk atkal pēc lietus, Laikā, kad nama sargi trīcēs, un stiprie vīri locīsies, un malēji stāvēs klusu, tāpēc ka viņu palicis maz, un tie, kas pa logiem skatās, paliks tumši, Un tās divas durvis pret ielu taps aizslēgtas, tā ka malšanas skaņa paliks lēnāka, un viņš uzmostas, kad putniņa balsi dzird, un kad klusu skan visas dziesmas, Kad arī kalnus bīsies un baiļosies, pa ceļu ejot, un kad mandeļu koks ziedēs, un sisenis būs par nastu, un līksmība zudīs; jo cilvēks iet uz savu mūža namu, un žēlotāji ies apkārt pa ielām; Pirms sudraba virve trūks, un zelta trauks saplīst un smeļamais pie avota izkalst, un skritulis pie akas salūst; Jo pīšļiem būs atkal zemē atgriezties, kā tie ir bijuši, un garam atkal atgriezties pie Dieva, kas to ir devis. Niecība vien! saka mācītājs, viss ir niecība! Nu vēl atliek: šis mācītājs bija gudrs, un viņš ļaudīm mācīja atzīšanu, un sadomāja un izmeklēja un sastādīja daudz sakāmus vārdus. Mācītājs meklēja, skaistus vārdus atrast un taisnības vārdus pareizi sarakstīt. Gudru vīru vārdi ir kā dzenuļi, un kā iesistas naglas viņu atziņas krājumi, no viena Gana doti. Un beidzot: sargies, mans dēls! Grāmatu rakstīšanai nav gala un daudz lasīšanas nopūlē miesu. Visas mācības gala vārds ir šis: bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas visiem cilvēkiem. Jo Dievs ikkatru darbu vedīs tiesā līdz ar visu, kas ir apslēpts, vai tas labs vai ļauns.
Bībeles lietotne
Bible App for Kids
