Apustuļu darbi 8:1-17

Bet Saulam viņa nāve bija ļoti pa prātam; un tanī dienā liela vajāšana cēlās pret draudzi, kas bija Jeruzālemē. Un visi izklīda pa Jūdejas un Samarijas zemi, izņemot apustuļus. Un dievbijīgi vīri Stefanu apglabāja un viņu gauži apraudāja. Bet Sauls draudzi postīja un gāja pa namiem, satverdams gan vīrus, gan sievas, un tos nodeva cietumā. Tad nu izklīdinātie apkārt staigāja, Vārdu pasludinādami. Un Filips uz Samarijas pilsētu nogājis, tiem Kristu pasludināja. Un ļaudis vienprātīgi klausījās uz to, ko Filips runāja, dzirdēdami un redzēdami zīmes, ko viņš darīja; Jo no daudziem, kam bija nešķīsti gari, tie izgāja, ar stipru balsi brēkdami, un daudzi paralizēti un tizli tapa dziedināti. Un liela līksmība cēlās tajā pilsētā. Un pilsētā bija kāds vīrs, ar vārdu Sīmanis, kurš iepriekš nodarbojās ar buršanu un Samarijas ļaudis iztrūcināja sacīdams, ka esot liels vīrs; Tam visi klausīja, tā mazi kā lieli sacīdami: “Šis ir lielais Dieva spēks.” Bet tie tāpēc tam klausīja, ka tas jau sen ar burvību tos bija apstulbojis. Kad tie ticēja Filipam, kas pasludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus vārdu, tad tie tapa kristīti, tā vīri kā sievas. Un Sīmanis pats arīdzan ticēja, un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš iztrūkās. Bet apustuļi Jeruzālemē dzirdēdami, ka Samarija Dieva vārdu bija pieņēmusi, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni. Šie nonākuši par tiem lūdza Dievu, ka tie dabūtu Svēto Garu. Jo tas vēl uz nevienu no tiem nebija nācis, bet tie bija tikai kristīti uz Tā Kunga Jēzus vārdu. Tad viņi rokas tiem uzlika, un tie dabūja Svēto Garu.