Apustuļu darbi 22:6-16

Un notikās, kad es biju uz ceļa un tuvu nācu pie Damaskas ap pusdienas laiku, tad piepeši liela gaisma no debess mani apspīdēja visapkārt. Un es kritu pie zemes un dzirdēju balsi uz mani sakām: “Saul, Saul, ko tu Mani vajā?” Bet es atbildēju: “Kas Tu esi, Kungs?” Un Viņš uz mani sacīja: “Es esmu Jēzus no Nacaretes, ko tu vajā.” Bet tie, kas man bija līdz, gan redzēja gaismu un pārbijās, bet balsi, kas ar mani runāja, to tie nedzirdēja. Un es sacīju: “Ko man būs darīt, Kungs?” Un Tas Kungs uz mani sacīja: “Celies un ej uz Damasku, un tur tev sacīs visu, kas tev jādara.” Un kad nevarēju redzēt spožās gaismas dēļ tad es no saviem ceļabiedriem pie rokas vests nonācu Damaskā. Bet Ananija, dievbijīgs vīrs pēc bauslības, kam laba slava bija no visiem apkārtējiem Jūdiem, Tas atnācis pie manis un stāvēdams blakus, sacīja man: “Brāli Saul, skaties uz augšu.” Un es tanī pašā stundā uz viņu skatījos. Un viņš sacīja: “Mūsu tēvu Dievs tevi izvēlējis, Viņa prātu atzīt un Taisno redzēt un balsi no Viņa mutes dzirdēt. Jo tu Viņam būsi par liecinieku pie visiem cilvēkiem par to, ko tu esi redzējis un dzirdējis. Un nu, ko tu gaidi? Celies un liecies kristīties un liec nomazgāt savus grēkus, Tā Kunga vārdu piesaukdams.”