Apustuļu darbi 11:1-18

Un apustuļi un brāļi Jūdu zemē dzirdēja, ka arī pagāni Dieva vārdu bija pieņēmuši. Un kad Pēteris uz Jeruzālemi nāca, tad apgraizītie ar to strīdējās, Sacīdami: “Tu pie vīriem, kam ir priekšāda, esi iegājis un ar tiem ēdis.” Bet Pēteris iesāka tiem pēc kārtas stāstīt sacīdams: “Es Joppes pilsētā Dievu lūdzu, un garā aizgrābts redzēju vienu parādīšanu: kādu trauku nonākam tā kā lielu palagu pie četriem stūriem nolaistu no debesīm, un tas nonāca pie manis. To skatīdams es ņēmu vērā un redzēju četrkājainus lopus un zvērus un tārpus no zemes virsas un putnus, kas apakš debess. Un es dzirdēju balsi uz mani sakām: “Celies, Pēteri, kauj un ēd.” Bet es sacīju: “Ak Kungs, ne mūžam! Jo nekas, kas ir negants un nešķīsts, nekad nav nācis manā mutē.” Un balss no debess man otru reizi atbildēja: “Ko Dievs ir šķīstījis, to tev nebūs turēt par negantu.” Un tas notika trīs reizes, un viss atkal tapa uzvilkts debesīs. Un redzi, tūdaļ trīs vīri, no Cezarejas pie manis sūtīti, stāvēja pie nama, kur es biju. Un Tas Gars uz mani sacīja, lai es tiem ejot līdz bez šaubīšanās, un arī šie seši brāļi man gāja līdz, un mēs iegājām tā vīra namā. Un tas mums stāstīja, kā viņš eņģeli bija redzējis savā namā stāvam un uz viņu sakām: “Sūti vīrus uz Joppi un ataicini Sīmani, ar pavārdu Pēteris. Viņš tev vārdus sacīs, caur ko tu ar visu savu namu tapsi izglābts.” Un kad es sāku runāt, tad Svētais gars uz tiem krita, tāpat kā arī iesākumā uz mums. Un es pieminēju Tā Kunga vārdu, ka Viņš ir sacījis: “Jānis gan ar ūdeni kristījis, bet jūs tapsiet kristīti ar Svēto Garu.” Ja nu Dievs tiem tādu pat dāvanu devis kā arī mums, kas esam ticējuši uz To Kungu Jēzu Kristu, kas tad es esmu, ka es būtu spējis Dievam to aizliegt?” Un tie to dzirdējuši bija ar mieru un slavēja Dievu sacīdami: “Tad nu Dievs arī pagāniem ir devis atgriešanos no grēkiem uz dzīvību.”