2. Samuēla 11:14-27

Un otrā rītā Dāvids rakstīja vēstuli Joabam un to sūtīja caur Ūriju. Un vēstulē viņš tā bija rakstījis: nostādiet Ūriju vietā, kur visgrūtākā kaušanās, un novēršaties aiz viņa, ka viņš top kauts un mirst. Un notikās, kad Joabs to pilsētu aplenca, tad viņš nostādīja Ūriju tādā vietā, kur viņš zināja, ka tur bija stipri vīri. Kad nu pilsētas vīri izgāja un ar Joabu kāvās, tad krita kādi no ļaudīm, no Dāvida kalpiem, un hetietis Ūrija arī nomira. Tad Joabs sūtīja un deva Dāvidam ziņu par visām karalietām. Un viņš pavēlēja tam vēstnesim un sacīja: kad tu būsi ķēniņam izstāstījis visas karalietas, Un ķēniņam dusmas celsies un viņš uz tevi sacīs: kāpēc jūs tik tuvu pie pilsētas esat gājuši kauties? Vai jūs nezinājāt, ka no mūra šaus? Kas Abimelehu, JerubBaāla dēlu, ir nokāvis? Vai sieva uz viņu nemeta dzirnu akmeni no mūra, ka tas Tebecā nomira? Kāpēc esat gājuši tik tuvu pie mūra? Tad saki: tavs kalps, hetietis Ūrija, arīdzan nomiris. Un vēstnesis nogāja un nāca un stāstīja Dāvidam visu, par ko Joabs viņu bija sūtījis. Un vēstnesis sacīja uz Dāvidu: tie vīri bija stiprāki nekā mēs, un iznāca pret mums laukā, bet mēs viņiem pretī turējāmies līdz pat vārtu durvīm. Tad strēlnieki no mūra šāva uz taviem kalpiem, ka kādi no ķēniņa kalpiem nomira, Un tavs kalps hetietis Ūrija, arīdzan nomiris. Tad Dāvids sacīja uz to vēstnesi: Tā saki uz Joabu: lai tev sirds neēdās šīs lietas dēļ, jo zobens rij te šo, te citu, stāvi jo stipri karā pret pilsētu un izposti to, - un tā iedrošini viņu. Kad nu Ūrijas sieva dzirdēja, ka viņas vīrs Ūrija bija miris, tad viņa gaudās par savu kungu. Un kad gaudu laiks bija pagājis, tad Dāvids nosūtīja un to ņēma savā namā, un tā viņam palika par sievu un viņam dzemdēja dēlu. Bet šī lieta, ko Dāvids darīja, Tam Kungam nepatika.