2. Korintiešiem 5:11-21

Tad nu zinādami, ka To Kungu būs bīties, mēs pārliecinājām cilvēkus, bet Dievam esam zināmi; bet es ceru, ka mēs arī esam zināmi jūsu sirdsapziņā. Jo mēs nenododam sevi atkal jums, bet mēs jums dodam iespēju par mums lielīties, ka jums kāda lieta būtu pret tiem, kas lielās ar to, kas acu priekšā, un ne ar to, kas sirdī. Jo ja mēs par daudz teikuši, tad tas ir Dievam par godu; jeb ja mēreni, tad jums par labu. Jo Kristus mīlestība mūs spiež (atzīt), Kad spriežam tā: ka, ja viens par visiem ir miris, tad visi miruši. Un Viņš tādēļ par visiem ir miris, lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvo sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts. Tad nu uz priekšu mēs nepazīstam nevienu pēc miesas; un jebšu mēs Kristu arī esam pazinuši pēc miesas, tomēr tagad Viņu vairs nepazīstam. Tad nu, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums. Kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir palicis jauns. Bet viss tas ir no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi pašu caur Jēzu Kristu un mums devis salīdzināšanas kalpošanu. Jo Dievs bija Kristū, salīdzinādams pasauli ar Sevi pašu, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un mūsu starpā ir iecēlis salīdzināšanas vārdu. Tad nu no Kristus puses mēs esam sūtīti, tā kā Dievs caur mums lūgtu, mēs lūdzam no Kristus puses: ļaujaties salīdzināties ar Dievu. Jo To, kas nekāda grēka nav zinājis, Viņš mūsu dēļ padarījis par grēku, ka mēs Viņā kļūtu par Dieva taisnību.