Un jauneklis Samuēls kalpoja Tam Kungam Ēlis priekšā, un Tā Kunga vārds bija dārgs tanī laikā, un parādīšanas notika reti. Un notikās tai laikā, kad Ēlis savā vietā gulēja, (un viņa acis jau sāka tumšas mesties, ka tas nevarēja redzēt), Un Dieva lukturis vēl nebija izdzisis, un Samuēls gulēja Tā Kunga namā, kur Dieva šķirsts bija. Tad Tas Kungs Samuēli sauca, un šis sacīja: redzi, še es esmu, Un skrēja pie Ēlis un sacīja: redzi, še es esmu, jo tu mani esi saucis. Un viņš sacīja: es tevi neesmu saucis, ej atkal gulēt. Un tas gāja un apgūlās. Tad Tas Kungs Samuēli atkal sauca. Un Samuēls cēlās un gāja pie Ēlis un sacīja: redzi, še es esmu, jo tu mani esi saucis. Viņš sacīja: es tevi neesmu saucis, mans dēls, ej atkal gulēt. Bet Samuēls vēl nepazina To Kungu un Tā Kunga vārds tam vēl nebija parādīts. Tad Tas Kungs Samuēli atkal sauca trešo reizi. Un tas cēlās un gāja pie Ēlis un sacīja: redzi, še es esmu, tu mani esi saucis. Tad Ēlis noprata, ka Tas Kungs jaunekli sauca. Un Ēlis sacīja uz Samuēli: ej gulēt, un kad tevi sauks, tad saki: runā Kungs, jo Tavs kalps klausās. Un Samuēls gāja un apgūlās savā vietā. Tad Tas Kungs nāca un nostājās un sauca kā iepriekš: Samuēl, Samuēl! Un Samuēls sacīja: runā, jo Tavs kalps klausās.