1. Samuēla 16:4-13

Un Samuēls darīja, ko Tas Kungs bija runājis, un nāca uz Bētlemi. Tad pilsētas vecaji drebēdami viņam gāja pretī un sacīja: vai tu nāci ar mieru? Un viņš sacīja: ar mieru; es esmu nācis Tam Kungam upurēt. Svētījaties un nāciet ar mani pie upura. Un viņš svētīja Isaju un viņa dēlus un tos aicināja pie upura. Un notikās, kad tie nāca, tad viņš uzlūkoja Eliābu un domāja: tiešām, šis ir Tā Kunga priekšā Viņa svaidītais. Bet Tas Kungs sacīja uz Samuēli: “Neuzlūko viņa ģīmi nedz viņa lielo garumu, jo Es viņu esmu atmetis. Jo tas nav tā, kā cilvēki redz. Jo cilvēks redz, kas acu priekšā, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.” Tad Isajus aicināja Abinadabu, un tam lika iet Samuēla priekšā; bet viņš sacīja: arī šo Tas Kungs nav izredzējis. Tad Isajus Šimum lika nākt priekšā. Bet viņš sacīja: arī šo Tas Kungs nav izredzējis. Tā Isajus saviem septiņiem dēliem lika nākt Samuēla priekšā, bet Samuēls sacīja uz Isaju: Tas Kungs nevienu no šiem nav izredzējis. Un Samuēls sacīja uz Isaju: vai šie ir visi jaunekļi? Un viņš sacīja: Jaunākais vēl atliek, un redzi, viņš gana avis. Tad Samuēls sacīja uz Isaju: nosūti un atvedi viņu šurp; jo mēs neapsēdīsimies, kamēr viņš nebūs atnācis. Tad viņš nosūtīja un to atveda. Un tas bija sarkaniem vaigiem, skaistām acīm un jauku ģīmi. Tad Tas Kungs sacīja: celies un svaidi to, jo tas ir tas. Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu un to svaidīja viņa brāļu vidū. Un Tā Kunga Gars nāca pār Dāvidu no šīs dienas un turpmāk. Un Samuēls cēlās un nogāja uz Rāmatu.