Un tā viņš darīja ik gadus, kad viņa nogāja Tā Kunga namā. Un šī viņu skumdināja, ka viņa raudāja un neēda. Tad Elkanus, viņas vīrs, uz viņu sacīja: Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēdi? Un kāpēc tava sirds noskumusi? Vai es tev neesmu labāks nekā desmit dēli? Tad Anna cēlās, kad bija ēdusi un dzērusi Šīlo. Un Ēlis, priesteris, sēdēja uz krēsla pie stenderes Tā Kunga namā. Un viņas sirds dziļumā bija noskumusi un pielūdza To Kungu un raudāja gauži. Un viņa solīja solījumu un sacīja: Kungs Cebaot, ja Tu Savas kalpones bēdas uzlūkosi un mani pieminēsi un Savu kalponi neaizmirsīsi un dosi Savai kalponei dēlu, tad es to Tam Kungam došu visu viņa mūžu, un dzenamam nazim nebūs nākt uz viņa galvu. Un kad viņa ilgi lūdza Tā Kunga priekšā, tad Ēlis viņas mutes (kustēšanu) lika vērā. Jo Anna runāja savā sirdī un viņas lūpas tikai kustējās, bet viņas balss netapa dzirdēta, tāpēc Ēlim šķita, viņu esam piedzērušu. Un Ēlis uz to sacīja: cik ilgi tu būsi piedzērusi? Lai tavs vīns no tevis atstājās. Bet Anna atbildēja un sacīja: nē, mans kungs, es esmu sieva ar bēdīgu sirdi, es neesmu ne vīna nedz stipra dzēriena dzērusi, bet savu sirdi esmu izgāzusi Tā Kunga priekšā. Neturi savu kalponi par tādu negodīgu sievu, jo es līdz šim esmu runājusi aiz lielām sirds nopūtām un bēdām. Tad Ēlis atbildēja un sacīja: ej ar mieru, lai Israēla Dievs tev dod tavu lūgumu, ko tu no Viņa lūgusi. Un viņa sacīja: lai tava kalpone žēlastību atrod tavās acīs. Tad sieva nogāja savu ceļu un ēda un viņas vaigs vairs neraudzījās tik noskumis. Un tie cēlās rītā agri un pielūdza Tā Kunga priekšā un griezās atpakaļ un nāca savā namā Rāmatā. Un Elkanus atzina Annu, savu sievu, un Tas Kungs viņu pieminēja. Un pēc kāda laika Anna tapa grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Samuēls, jo (viņa sacīja) es no Tā Kunga to esmu izlūgusies.
Bībeles lietotne
Bible App for Kids
