1. Korintiešiem 14:1-40

Dzenaties pēc mīlestības, rūpējaties par garīgām dāvanām, bet visvairāk, ka varat mācīt (praviešu garā). Jo kas valodām runā, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam, jo neviens nesaprot, bet garā viņš runā noslēpumus. Bet kas māca, tas runā cilvēkiem par uztaisīšanu un paskubināšanu un iepriecināšanu. Kas valodām runā, tas uztaisa sevi pašu; bet kas māca, tas uztaisa draudzi. Es gribētu, ka jūs visi valodām runātu, bet jo vairāk, ka jūs mācītu; jo kas māca, tas ir pārāks par to, kas valodām runā, proti ja šis netulko, kā lai draudze top uztaisīta. Un nu, brāļi, kad es pie jums nāktu, valodām runādams, ko es jums līdzētu, ja es uz jums nerunātu, vai parādīšanu, vai atzīšanu, vai praviešu mācību, vai rakstu izstāstīšanu pasniegdams. Tāpat ir ar nedzīvām lietām, kas skan, lai ir stabule, lai kokle; ja viņu skaņas nevar izšķirt, kā var noprast, kas ir stabulēts vai koklēts? Un atkal, ja bazūne neskan skaidri, kas taisīsies uz karu? Tāpat arī jūs, ja valodām runājiet nesaprotamus vārdus, kā zinās, kas top runāts? Jo jūs runāsiet vējā. Daudz un dažādas balsis ir pasaulē, un neviena no tām nav nesaprotama. Tad nu, ja es balsi nesaprotu, būšu svešs tam, kas runā, un tas kas runā, būs man svešs. Tāpat arī jūs, kad pēc garīgām dāvanām dzenaties, tad meklējat, ka jo pilnīgi paliekat draudzei par uztaisīšanu. Tāpēc, kas valodām runā, tas lai Dievu lūdz, ka varētu tulkot. Jo kad es Dievu lūdzu valodām, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts augļus nenes. Kas tad nu ir? Es pielūgšu garā, bet es pielūgšu arī, ka var saprast; es dziedāšu garā, bet es dziedāšu arī, ka var saprast. Citādi, ja tu Dievu slavēsi garā, kā gan tas, kas nesaprot, pēc tavas pateicības var sacīt: Āmen? Jo viņš nezina, ko tu runā. Jo tu gan labi pateicies Dievam, bet otrs netop uztaisīts. Es pateicos savam Dievam, ka es vairāk nekā jūs visi valodām runāju. Bet draudzē es labāk gribu runāt piecus vārdus saprotamus, lai pamācu arī citus, nekā desmit tūkstošus valodām. Brāļi, netopat bērni saprašanā, bet topat zīdaiņi ļaunumā, bet saprašanā topat pilnīgi. Bauslībā ir rakstīts: Caur ļaudīm, kam sveša valoda un ar svešām lūpām Es runāšu uz šiem ļaudīm un arī tā tie Man neklausīs, saka Tas Kungs. Tātad valodas nav par zīmi ticīgiem, bet neticīgiem, un praviešu mācība nav neticīgiem, bet ticīgiem. Tad nu, kad visa draudze sanāktu kopā, un visi runātu valodām, un ienāktu, kas to nesaprot, vai neticīgi: vai tie nesacītu, ka jūs esat traki? Bet ja visi mācītu, un kāds neticīgs vai, kas nesaprot, nāktu iekšā, tas taptu no visiem pārliecināts un no visiem tiesāts. Un viņa apslēptās sirds domas tā taptu zināmas, un tā viņš uz savu vaigu mezdamies Dievu pielūgs un pasludinās, Dievs tiešām ir jūsu starpā. Kā tad nu ir, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram no jums ir vai dziesma, vai mācība, vai valoda, vai parādīšana, vai tulkošana, lai viss notiek par uztaisīšanu. Un ja valodām runā, tad viens, vai divi, vai ja daudz trīs, un cits pēc cita, - un viens lai iztulko. Bet ja tulka nav, tad lai tas klusu cieš draudzē un lai runā sev pašam un Dievam. Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un citi lai spriež. Bet ja citam, kas tur sēž, kāda parādīšana notiek, tad pirmais lai paliek klusu. Jo jūs pa vienam visi varat mācīt, lai visi mācās un visi top iepriecināti. Un praviešu gari praviešiem ir paklausīgi. Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs. Tā kā visās svēto draudzēs, lai jūsu sievas draudzes sapulcēs nerunā; jo tām nepieklājās runāt, bet būt paklausīgām, tā kā arī bauslība saka. Un ja tās grib ko mācīties, lai tās mājās vaicā saviem vīriem; jo sievām ir par kaunu, draudzes sapulcē runāt. Vai tad no jums Dieva vārds ir izgājis? Jeb vai pie jums vien tas ir nācis? Ja kādam šķiet, ka esot pravietis jeb garīgs, tam būs atzīt, ka tas, ko jums rakstu, ir Tā Kunga bauslis. Bet, ja kāds ir nezinošs, lai viņš ie nezinošs. Tad nu, brāļi, dzenaties, ka mācat praviešu garā un neliedzat valodām runāt. Lai viss notiek pieklājīgi un kārtīgi.