1. Korintiešiem 12:14-26

Jo arī miesa nav viens loceklis, bet daudzi. Ja kāja sacītu: ka es neesmu roka, tāpēc neesmu no miesas; vai tāpēc viņa nav no miesas? Un ja auss sacītu: ka es neesmu acs, tāpēc neesmu no miesas; vai tāpēc viņa nav no miesas? Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža? Bet tagad Dievs locekļus ir licis, ikvienu no tiem pie miesas, tā kā Viņš gribējis. Bet ja tie visi būtu viens loceklis, kur paliktu miesa? Bet tagad gan ir daudz locekļu, bet viena miesa. Un acs nevar sacīt uz roku: man tevis nevajag; jeb atkal galva uz kājām: man jūsu nevajag. Bet daudz vairāk miesas locekļi, kas šķiet vājākie, ir jo vairāk vajadzīgie. Un kas mums liekās pie miesas būt jo negodīgi, tos jo vairāk godājam, un mūsu jo neglītie locekļi dabū jo lielāku glītumu. Bet mūsu glītiem locekļiem to nevajag, bet Dievs miesu ir salicis, ka mazāk godātam loceklim devis augstāku godu, Lai šķelšanās nebūtu miesā, bet lai locekļi cits par citu vienlīdzīgi gādātu. Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdz, jeb kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājās līdz.

Bezmaksas lasīšanas plāni un pārdomas par tēmu 1. Korintiešiem 12:14-26