1. Korintiešiem 10:1-33

Bet es gribu, brāļi, lai jūs liekat vērā, ka mūsu tēvi visi bijuši apakš padebeša, un visi gājuši caur jūru, Un visi uz Mozu ir kristīti padebesī un jūrā, Un visi baudījuši to pašu garīgo barību, Un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu; jo tie dzēra no garīgā akmens, kas gāja līdz; bet tas akmens bija Kristus. Bet ar lielāko daļu no tiem Dievam nebija labs prāts; jo tie ir nobeigti tuksnesī. Un tas noticis mums par priekšzīmi, ka mēs nebūtu ļauna iekārotāji tā kā tie iekārojušies. Un arī netopat elku kalpi, kā citi no tiem, - kā ir rakstīts: ļaudis apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties. Lai arī mēs maucībai nenododamies, tā kā citi no tiem ir maukojuši un krituši vienā dienā divdesmit un trīs tūkstoši. Lai arī mēs Kristu nekārdinām, tā kā citi no tiem Viņu kārdinājuši un ir nomaitāti caur čūskām. Un arī nekurniet, tā kā citi no tiem kurnējuši un ir nomaitāti caur maitātāju. Un viss tas viņiem noticis kā priekšzīme, un ir uzrakstīts par mācību mums, uz kuriem pasaules gals ir nācis. Tāpēc tas, kas domā, ka stāv, lai pielūko, ka nekrīt. Jums vēl nekāda kārdināšana nav uzgājusi kā tikai cilvēcīga, bet Dievs ir uzticīgs; Viņš neļaus jūs vairāk kārdināt nekā spējat, bet kārdināšanai arī tādu galu darīs, ka varat panest. Tādēļ, mani mīļie, bēgat no elku kalpošanas. Kā uz prātīgiem es saku; apspriežat paši, ko es saku. Svētības biķeris, ko ar pateicību svētījam, vai tas nav savienošana ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošana ar Kristus miesu? Jo kā viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa; jo mums visiem ir daļa pie vienas maizes. Uzskatat Israēli pēc miesas: Vai tie, kas upurus ēd, nav altāra līdzdalībnieki? Ko tad nu es saku? Vai, ka elks ir kaut kas? Jeb ka elka upuris ir kaut kas? Bet ko pagāni upurē, to tie upurē velniem un ne Dievam. Bet es negribu, ka jums sadraudzība būtu ar velniem. Jūs nevarat dzert Tā Kunga biķeri un velnu biķeri. Jums nevar daļa būt pie Tā Kunga galda un pie velnu galda. Jeb vai gribam To Kungu kaitināt? Vai mēs esam spēcīgāki nekā Viņš? Viss man ir brīv, bet ne visas lietas uztaisa (manu tuvāko). Viss man ir brīv, bet ne viss der uztaisīšanai. Nevienam nebūs to meklēt, kas pašam, bet kas citam par labu. Visu, ko skārņos pārdod, ēdiet, neko neizmeklēdami sirdsapziņas dēļ. Jo Tam Kungam pieder zeme un viņas pilnums. Un ja kāds no neticīgiem jūs aicina, un jūs gribat iet, tad ēdiet visu, ko jums ceļ priekšā, ne ko neizmeklēdami sirdsapziņas dēļ. Bet ja kas uz jums saka: šis ir elka upuris, tad neēdat, viņa dēļ, kas jums to ir teicis, un sirdsapziņas dēļ; (jo Tam Kungam pieder zeme un viņas pilnums.) Bet es saku: ne tavas, bet otra sirdsapziņas dēļ. Jo kāpēc mana svabadība lai top tiesāta no cita sirdsapziņas? Ja es ar pateicību to saņemu, ko tad topu zaimots, par ko es pateicos? Tāpēc, vai ēdat vai dzerat un ko vien darāt, visu to darāt Dievam par godu. Nepaliekat par piedauzīšanu ne Jūdiem ne Grieķiem ne Dieva draudzei, Itin kā arī es visiem visās lietās esmu pa prātam, nemeklēdams, kas man, bet kas daudziem par labu, lai tie top izglābti.