1. Laiku 21:18-27

Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Gadu, lai saka Dāvidam, ka Dāvids lai ietu, Tam Kungam uztaisīt altāri Jebusieša Ornana klonā. Tā Dāvids nogāja pēc Gada vārda, ko tas Tā Kunga Vārdā bija runājis. Kad nu Ornans pagriezās, tad viņš redzēja eņģeli, un viņa četri dēli, kas pie viņa bija, paslēpās, bet Ornans kūla kviešus. Un Dāvids nāca pie Ornana, un Ornans skatījās un redzēja Dāvidu un nāca no tā klona un metās Dāvida priekšā uz savu vaigu pie zemes. Un Dāvids sacīja uz Ornanu: dod man klona vietu, ka es tur Tam Kungam taisu altāri; dod man to par pilnu naudu, lai šī mocība mitās no ļaudīm. Tad Ornans sacīja uz Dāvidu: Ņem to, un dari, mans kungs un ķēniņ, kā tev patīk, redzi, es vēršus dodu par dedzināmiem upuriem un šos kuļamos ratus malkai un šos kviešus par ēdamu upuri, - visu to es dodu. Bet ķēniņš Dāvids sacīja uz Ornanu: nē, bet es to gribu pirkt par pilnu naudu; jo es negribu ņemt Tam Kungam, kas tev pieder, un upurēt dedzināmo upuri par velti. Tā Dāvids Ornanam par to vietu deva sešsimt sēķeļus zelta. Un tur Dāvids Tam Kungam uztaisīja altāri un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. Un kad tas To Kungu piesauca, tad Viņš tam atbildēja caur uguni no debesīm uz dedzināmo upuru altāri. Un Tas Kungs sacīja uz eņģeli, lai tas savu zobenu bāž savā makstī.

Bezmaksas lasīšanas plāni un pārdomas par tēmu 1. Laiku 21:18-27