„Gitit,“ dziedātāju vadonim. Asafa dziesma.
Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam!
Uzdziediet slavas dziesmas un dārdiniet bungas, skandiniet maigi citaru un kokli!
Pūtiet bazūnes jaunajā mēnesī, pilnajā mēnesī, mūsu svētku dienā!
Jo tāds ir Israēla likums, Jēkaba Dieva noteikums.
Tā Viņš pavēlēja Jāzepam, kad viņš izgāja no Ēģiptes zemes. —Es uztveru valodu, kas man ir sveša:
„Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, viņa rokas ir brīvas kļuvušas no nesamiem groziem.
Kad tu nedienā piesauci Mani, Es tevi atbrīvoju, uzklausīju tevi, tērpies pērkona padebešos; Es tevi pārbaudīju arī pie Meribas nesaskaņu ūdeņiem. (Sela).
Klausies, Mana tauta, lai Es tevi brīdinātu! Israēl, kaut tu Mani uzklausītu!
Cita Dieva tev nedrīkst būt, tev nebūs pielūgt svešus dievus!
Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. Atplet savu muti, lai Es to piepildu!
Bet Mana tauta neklausīja Manu balsi, Israēls Mani negribēja.
Tad Es viņus pametu viņu cietsirdībā, lai viņi staigā pēc sava prāta.
Kaut jel Mana tauta klausītu Mani, kaut jel Israēls staigātu Manos ceļos!
Acumirkli Es pazemotu viņu ienaidniekus, un pret viņu pretiniekiem Es izstieptu savu roku!
Kas to Kungu ienīst, tiem vaja-dzētu patiesībā Israēlam glaimot, tomēr viņu soda laiks turpinātos mūžīgi.