MARKA EVAŅG̒ELIJS 3:22-35

Un tie rakstu mācītāji, kas bija nākuši no Jeruzālemes, sacīja: „Viņam ir Belcebuls, un viņš izdzen ļaunos garus ar ļauno garu virsnieka palīdzību.“ Un tos pieaicinājis, viņš tiem sacīja līdzībās: „Kā var sātāns sātānu izdzīt? Un ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt. Un ja kāds nams pats ar sevi sanāk naidā, tad tāds nams nevar pastāvēt. Ja nu sātāns cēlies pret sevi un ar sevi sanīdies, tad viņš nevar pastāvēt, bet viņa gals ir klāt. Bet neviens nevar, stipra vira namā iegājis, viņa rīkus laupīt, ja tas papriekš stipro nesaista, tik tad viņš tā namu izlaupīs. Patiesi, es jums saku: Visi grēki cilvēku bērniem taps piedoti, ir pat zaimi, ar ko tie Dievu zaimo. Bet, kas Svēto Garu zaimo, tas ne mūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms ar mūžīgu sodību.“ Jo tie sacīja: „Viņam ir nešķists gars.“ Tad viņa māte un viņa brāļi nāca un, ārā stāvēdami, pie viņa sūtīja un viņu sauca. Un ļaudis sēdēja ap viņu un viņam sacīja: „Redzi, tava māte un tavi brāļi un tavas māsas ārā tevi meklē.“ Un viņš tiem atbildēja un sacīja: „Kas ir mana māte un mani brāļi?“ Un viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap viņu sēdēja, un saka: „Redzi—mana māte un mani brāļi. Jo, ja kas Dieva prātu dara, tas ir mans brālis un māsa un māte.“