MARKA EVAŅG̒ELIJS 2:1-12

Un pēc kādām dienām viņš gāja atkal uz Kapemaumu, un ļaudis dzirdēja viņu esam namā. Un daudzi sapulcējās, tā ka tiem ir ārā priekš durvīm nebija vietas, un viņš tiem sludināja vārdu. Un pie viņa nāca ar triekas ķertu, ko četri nesa. Un kad tie nevarēja pie viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu, kur viņš bija iekšā, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja. Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: „Mans bērns, tavi grēki tev piedoti.“ Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs: „Ko šis tā runā. Viņš zaimo Dievu. Kas cits var grēkus piedot, kā vienīgi Dievs?“ Un tūdaļ Jēzus savā garā nomanīja tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem saka: „Kam jūs tā domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāki: Vai sacīt uz triekas ķerto: Grēki tev ir piedoti; vai sacīt: Celies, ņem savu gultu un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,“ —viņš saka uz triekas ķerto: „Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās.“ Un tas tūdaļ cēlās un, gultu paņēmis, aizgāja, visiem redzot, tā kā visi izbrīnījās un Dievu teica, sacīdami: „To mēs ne mūžam vēl neesam redzējuši.“