Un kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Zalome pirka dārgas svaidāmas zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu.
Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu
Un runāja savā starpā: „Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?“
Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija loti liels.
Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās.
Bet viņš tām sacīja: „Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, kas bija krustā sists; viņš ir augšāmcēlies, viņš nav šeit: redziet še to vietu, kur viņu nolika;
Bet noeita un sakait to viņa mācekļiem un Pēterim, ka viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs viņu redzēsit, kā viņš jums ir sacījis.“
Un tās izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailes tās bija pārņēmušas, tās nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.
[Bet uzcēlies pirmajā nedēļas dienā rīta agrumā, Jēzus parādījās papriekš Marijai Magdalēnai, no kupas viņš sep-tiņus ļaunus garus bija izdzinis.
Šī gāja un pasludināja to tiem, kas ar viņu bijuši un tagad skuma un raudāja.
Un tie, dzirdēdami, ka viņš esot dzīvs un tā viņu redzējusi, neticēja.
Bībeles lietotne
Bible App for Kids
