Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja, Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu viņa krustu.
Un tie viņu noveda Golgātā, kas ir tulkots: pieres vieta.
Un viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet viņš to nepieņēma.
Un tie viņu sita krustā un izdalīja savā starpā viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kupš dabūtu.
Un tā bija trešā stunda, kad viņu sita krustā.
Un bija likts uzraksts viņa vainas apzīmēšanai: „Jūdu ķēniņš.“
Un līdz ar viņu sita krustā divi slepkavas, vienu viņam pa labo, otru pa kreiso roku.
[Un raksti ir piepildīti, kas saka: „Viņš tika ļaundariem pielīdzināts.“]
Un tie, kas gāja garām, viņu zaimoja, kratīja galvas un sacīja: „Redzi, dievnama noplēsēj un uztaisītāj trijās dienās,
Palīdzies pats sev un kāp no krusta zemē.“
Tāpat ari augstie priesteri ar rakstu mācītājiem viņu apsmēja un sacīja: „Citus viņš ir pestījis un sevi pašu viņš nevar pestīt.
Lai nu Kristus, Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam.“ Un ir tie, kas lidz ar viņu bija krustā sisti, viņu zaimoja.
Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi lidz devitai stundai.
Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: „Eloī, Eloī, lama zabachtam!“ Tas ir tulkots: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?“
Un daži no tiem, kas tur klāt stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: „Redzi, viņš sauc Eliju.“
Bet viens aizskrēja, pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri un deva viņam dzert, sacīdams: „Pagaidiet, redzēsim vai Ēlija nāks un viņu noņems.“
Bet Jēzus stiprā balsī iekliedzās un nomira.
Un priekškars dievnamā pārplīsa divos gabalos no augšas līdz zemei.
Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja viņam pretī, redzēdams, ka viņš tādā veidā bija miris, sacīja: „Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.“