MARKA EVAŅG̒ELIJS 14:26-50

Un pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu, Un Jēzus tiem saka: „Jūs visi apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas. Bet kad es celšos augšām, tad es jūsu priekšā gribu noiet uz Galileju.“ Bet Pēteris tam sacīja: „Un ja visi apgrēcinātos, tomēr es ne.“ Un Jēzus tam sacīja: „Patiesi es tev saku: Šodien, šinī nakti, pirms gailis otrreiz dziedās, tu mani trīskārt aizliegsi.“ Bet tas runāja vēl daudz vairāk: „Jebšu man būtu līdz ar tevi jāmirst, taču es tevi nekad neaizliegšu.“ Un tāpat arī visi sacīja. Un tie nāca uz kādu vietu, kujrai vārds Getzemane, un viņš saviem mācekļiem saka: „Palieciet šeitan, kamēr es Dievu lūgšu.“ Un viņš paņēma līdz Pēteri, Jē-kabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt Un tiem saka: „Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeitan un esiet nomodā.“ Un nedaudz pagājis, viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda viņam aizietu gājām. Un viņš sacīja: „Aba-Tēvs! Tu spēji visu. Ņem šo kausu no manis! Tomēr ne ko es gribu, bet ko Tu gribi.“ Un viņš nāk un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: „Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēji būt nomodā? Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.“ Un viņš atkal nogājis Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus. Un viņš griezās atpakaļ, un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko viņam atbildēt. Un viņš nāk trešo reizi un tiem saka: „Jūs vēl guļat un dusat! Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. Celieties, eima; redzi, kas mani nodod, tas ir klāt.“ Un tūdaļ, viņam vēl runājot, atnāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un rakstu mācītāiiem un vecajiem. Bet tas, kas viņu nodeva, tiem bija devis zīmi, sacīdams: „Ko es skūpstīšu, tas viņš ir, to gūstait un to novediet drošībā.“ Un tas nāca un tūdaļ viņam piegājis saka: „Rabi!“ un viņu skūpstīja. Un tie pielika rokas pie viņa un to saņēma. Bet viens no tiem, kas pie viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. Un Jēzus griezās pie tiem un sacīja: „It kā pret kādu laupītāju jūs ar zobeniem un nūjām esat izgājuši mani gūstīt. Ikdienas es pie jums esmu sēdējis Dieva namā mācīdams, un jūs mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti.“ Tad visi viņu atstāja un bēga.

Bezmaksas lasīšanas plāni un pārdomas par tēmu MARKA EVAŅG̒ELIJS 14:26-50