MARKA EVAŅG̒ELIJS 14:1-9

Un pēc divām dienām bija Liel-dienas un Neraudzētās maizes svētki. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā tie Jēzu ar viltu varētu saņemt un nokaut, Jo tie sacīja: „Tik ne svētkos, lai neceļas starp ļaudīm dumpis.“ Un kad viņš bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, un sēdēja pie galda, tad kāda sieva nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un trauciņu sasitusi, tā to lēja uz viņa galvu. Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: „Kā labad šī eļļas izšķērdēšana? Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīssimti denārijiem un izdalīt nabagiem.“ Un tie izteica viņai pārmetu-mus. Bet Jēzus sacīja: „Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu mokāt? Tā labu darbu pie manis ir darījusi. Jo nabagi ir arvienu pie jums, un kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet es neesmu arvienu pie jums. Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš manu miesu ir svaidījusi bērēm. Patiesi es jums saku: Kur vien evaņģēliju sludinās pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par pie-miņu.“