MARKA EVAŅG̒ELIJS 14:1-25

Un pēc divām dienām bija Liel-dienas un Neraudzētās maizes svētki. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā tie Jēzu ar viltu varētu saņemt un nokaut, Jo tie sacīja: „Tik ne svētkos, lai neceļas starp ļaudīm dumpis.“ Un kad viņš bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, un sēdēja pie galda, tad kāda sieva nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un trauciņu sasitusi, tā to lēja uz viņa galvu. Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: „Kā labad šī eļļas izšķērdēšana? Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīssimti denārijiem un izdalīt nabagiem.“ Un tie izteica viņai pārmetu-mus. Bet Jēzus sacīja: „Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu mokāt? Tā labu darbu pie manis ir darījusi. Jo nabagi ir arvienu pie jums, un kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet es neesmu arvienu pie jums. Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš manu miesu ir svaidījusi bērēm. Patiesi es jums saku: Kur vien evaņģēliju sludinās pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par pie-miņu.“ Un Jūda Iskariots, viens no tiem divpadsmit, nogāja pie augstajiem priesteriem, lai tiem viņu nodotu. Un tie, to dzirdējuši, priecājās un solīja tam dot naudu; un tas meklēja, kā tas viņu nodotu izdevīgā brīdī. Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā, kad kāva Lieldienas jēru, viņa; mācekļi viņam saka: „Kur tu gribi, lai mēs noeimam un visu sagatavojam, ka tu vari ēst Lieldienas jēru?“ Un viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem un tiem sacīja: „Noeita pilsētā. Tur jūs sastapsit cilvēku, kas nes ūdens krūzi. Sekojiet viņam. Un kur viņš ieiet, tur teiciet tam saimniekam: Mācītājs saka: kur ir man tā vieta, kur ar saviem mācekļiem varu ēst Lieldienas jēru? Un viņš jums rādīs lielu, segām izklātu, sagatavotu istabu. Sataisiet tur mums visu.“ Un viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā un atrada tā, kā viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēra mie-lastu. Un kad vakars metās, viņš nāca ar tiem divpadsmitiem. Un tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: „Patiesi es jums saku: Viens no jums, kas ar mani ēd, mani nodos.“ Un tie sāka skumt, un cits pēc cita uz viņu sacīja. „Taču ne es?“ Bet viņš tiem sacīja: „Viens no tiem divpadsmit, kas ar mani mērc bļodā. Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim cilvēkam būtu labāki, ka tas nemaz nebūtu dzimis.“ Un tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: „Ņemiet, tā ir mana miesa.“ Un viņš ņēma kausu, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā. Un viņš tiem sacīja: „Šīs ir manas derības asinis, kas par daudziem top izlietas. Patiesi es jums saku, ka es vairs nedzeršu no vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad es to no jauna dzeršu Dieva valstība.“

Bezmaksas lasīšanas plāni un pārdomas par tēmu MARKA EVAŅG̒ELIJS 14:1-25