MATEJA EVAŅG̒ELIJS 9:18-31

Un viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec tu viņai savu roku, tad tā taps dzīva.“ Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar saviem mācekļiem. Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizkāra viņa drēbju vīli, Jo tā sacīja pati pie sevis: „Kaut tik vien viņa drēbes varētu aizkart, tad es taptu vesela.“ Tad Jēzus, atgriezies un to ieraudzījis, sacīja: „Ņemies drošu sirdi, mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.“ Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā. Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un ļaužu troksni, Viņš tiem uzsauca: „Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet gul.“ Un tie viņu izsmēja. Bet kad ļaužu pulku izdzina ārā, viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās. Un šī slava izpaudās pa visu zemi. Un kad Jēzus no turienes aizgāja, divi akli sekoja viņam, brēkdami un sacīdami: „Tu, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“ Un viņam namā ieejot, aklie tam piegāja klāt, un Jēzus tiem saka: „Vai jūs ticat, ka es to spēju darīt?“ Tie viņam atbild: „Ticam, Kungs!“ Tad tas aizkāra viņu acis un sacīja: „Lai jums notiek pēc jūsu ticības.“ Un viņu acis atvērās, un Jēzus tiem piekodināja, sacīdams: „Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.“ Bet tie aizgāja un izdaudzināja viņu pa visu to zemi.