Vēl citu līdzību viņš tiem sacīja: „Debesu valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, dekāms viss sarūga.“
Visu to Jēzus runāja uz ļaudīm līdzībās un bez līdzībām viņš uz tiem nerunāja,
Lai piepildītos, ko pravietis runājis, sacīdams: „Es atdarīšu savu muti līdzībās, es runāšu lietas, kas apslēptas no pasaules iesākuma.“
Tad Jēzus, ļaudis atlaidis, iegāja namā un viņa mācekļi pie tā piegāja un sacīja: „Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā.“
Un viņš atbildēja un uz tiem sadja: „Tas, kas sēj labo sēklu, ir Cilvēka Dēls.
Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni.
Ienaidnieks, kas to sējis, ir velns; un pļaujamais laiks ir pasaules gals; un pļāvēji ir eņģeļi.
Tad nu tā, kā nezāli salasa un ugunī sadedzina, tā ari notiks pasaules pastarā galā.
Cilvēka Dēls izsūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs no viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību,
Un tos metis degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
Tad taisnie spīdēs kā saule sava tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!
Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu.
Vēl debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles.
Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.
Vēl debesu valstība līdzinās tīklam, izmestam jūfā, kas savilka visādas zivis.
Un kad tas bija pilns, tad viņi to izvilka malā, nosēdās un labās salasīja traukos, bet sapuvušās izmeta laukā.
Tā tas būs pasaules pastara galā: eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisnajiem
Un tos metis degošā ceplī, tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.
Vai jūs to visu esat sapratuši?“ Tie uz viņu sacīja: „Esam gan.“
Tad viņš tiem sacīja: „Tāpēc ik-katrs rakstu mācītājs, mācīts debesu valstībai, ir līdzīgs nama kungam, kas izdod no sava krājuma jaunas un vecas lietas.“
Un notikās, kad Jēzus šās līdzības bija beidzis, viņš aizgāja no turienes.
Un nonācis savā dzimtenes pilsētā, viņš tos mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās un sadja: „No kurienes šim tāda gudrība un tāds spēks?
Vai viņš nav amatnieka dēls? Vai viņa māte nav Marija un vina brāļi Jēkabs un Jozefs un Sīmanis un Jūda?
Un vai nav visas viņa māsas pie mums? No kurienes tad šim viss tas?“
Un tie ņēma apgrēcību pie viņa. Bet Jēzus uz tiem sadja: „Pravietis nekur nav mazāk denīts kā savā tēvu zemē un savās mājās.“
Un viņš tur nedarīja daudz brī-numu viņu netidbas dēļ.