LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 24:35-53

Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticies ceļā, un kā tas viņu pazīts, maizi laužot. Un kad viņi runāja par šām lietām, Jēzus pats stājās viņu vidū [un viņiem sacīja: „Miers ar jums!“] Bet tie ļoti izbijās un baiļojās, un viņiem šķita, ka garu redzot. Un viņš tiem sacīja: „Kāpēc esat tā izbijušies?, Un kāpēc tādas šaubas ceļas jūsu sirdīs? Redziet manas rokas un manas kājas! es pats tas esmu. Aptaustait mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man esam.“ Un to sacījis, viņš tiem rādija savas rokas un kājas. Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, viņš tiem sacīja. „Vai jums še ir kas ēdams?“ Un viņi tam pasniedza gabalu ceptas zivs [un tīru medu]. Un viņš ņēma un ēda to, viņiem redzot. Pēc tam viņš tiem sacīja: „Šie ir tie vārdi, ko es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.“ Tad viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata, Un tiem sacija: „Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā, Un ka viņa vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes Un jūs esat liecinieki tam visam. Un, redzi, es jums sūtu sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.“ Un viņš tos izveda līdz Betānijai un, savas rokas pacēlis, tos svētīja. Un notikās, kad viņš tos svētīja, viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts debesīs. Bet tie viņu pielūdza un atgriezās Jeruzālemē ar lielu prieku,, Un bija allaž dievnamā, teica un i slavēja Dievu.