LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 24:28-32

Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet viņš likās ejot tālāk. Un viņi to gauži lūdza un sacīja: „Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!“ Un viņš iegāja pie tiem palikt. Un notikās, ka viņš ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva, Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie viņu pazina; bet viņš no tiem nozuda. Un tie sacīja savā starpā: „Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?“