Un to sacījis, viņš devās tālāk uz Jeruzālemi.
Kad nu viņš bija tuvu pie Betfagas un Betānijas, pie tā sauktā Eļļas kalna, tad viņš sūtījadivus no saviem mācekļiem,
Tiem sacīdams: „Eita uz to miestu, kas atrodas jūsu priekšā; tur jūs atradīsit piesietu ēzeļa kumeļu, uz kuju vēl neviens cilvēks nav sēdējis. To atraisait un atvediet šurp.
Un ja kāds jums jautā, kāpēc jūs to atraisāt, tad atbildiet: Tam Kungam viņa vajaga.“
Un tie, kas bija sūtīti, nogāja un atrada tā, kā viņš tiem bija sacījis.
Bet kad tie gribēja atraisīt kumeļu, tā īpašnieki viņiem jautāja: „Kāpēc jūs to raisāt vaļā?“
Bet tie atbildēja: „Tam Kungam viņa vajaga.“
Un aizveduši to Jēzum, tie uzklāja kumeļam savas drēbes un uzsēdināja Jēzu tam virsū.
Bet, viņam jājot, tie izklāja savas drēbes uz ceļu.
Bet, kad viņš tuvojās Ellas kalna nogāzei, viss mācekļu pulks skaņā balsī priecīgi sāka slavēt Dievu par visiem brīnumdarbiem, kujrus tie bija redzējuši,
Un sauca: „Slavēts, kas nāk, mūsu ķēniņš, tā Kunga vārdā! Debesīs nu ir miers, un slava augstībā.“
Tad kādi no farizējiem, kas bija starp ļaudīm, viņam sacīja: „Mācītāj, apsauc savus mācekļus!“
Bet viņš atbildēja: „Es jums saku, ja šie klusēs, tad akmeņi brēks.“
Un pienācis tuvu, viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu
Bībeles aplikācija
Bible App for Kids
