Nonācis Jērikā, Jēzus gāja pilsētai cauri.
Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Caķejs, tas bija virsmuitnieks, bagāts vīrs.
Viņš gribēja Jēzu redzēt, kāds viņš esot, bet nevarēja ļaužu dēļ, jo viņš bija mazs no auguma.
Tad viņš, aizskrējis priekšā kādu gabalu, uzkāpa vīģes kokā, lai Jēzu varētu redzēt, jo viņam tur bija jāiet garām.
Bet Jēzus, tai vietā nācis, paskatījās uz augšu un uzrunāja viņu: „Caķej, kāp steigšus zemē, jo man šodien jāiegriežas tavā namā.“
Un tas steigšus nokāpa zemē un viņu uzņēma pie sevis ar prieku.
To redzot, visi kurnēja un sacīja: „Pie grēcīga cilvēka viņš ir apmeties!“
Bet Caķejs piegāja pie Jēzus un sacīja: „Kungs, pusi no savas mantas es gribu dot nabagiem, un, ko es citiem esmu izspiedis, es četrkārtīgi gribu atdot.“
Jēzus sacīja viņam: „Šodien šim namam pestīšana notikusi, tāpēc ka ari šis ir Ābrahāma dēls.
Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo.“
Viņiem klausoties, tas stāstīja vēl vienu līdzību, tamdēļ ka viņi, Jēzum tuvu pie Jeruzalemes esot, domāja, ka tūliņ vajaga parādīties Dieva valstībai.
Viņš teica: „Kāds augstas kārtas cilvēks devās ceļā uz tālu zemi, lai saņemtu valstību un pēc tam pārnāktu mājās.
Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit podus un sacīja tiem: Pelnaities ar to, tiekāms es pārnākšu.
Bet viņa tautieši, viņu ienīzdami, viņam aiz muguras nosūtīja vēstnešus un lika pateikt: Mēs negribam, ka šis pār mums valda.
Bet viņš pārnāca, kad bija valdību saņēmis, un nu lika atsaukt kalpus, kubiem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar to ir darījis.
Tad ieradās pirmais un sacīja: Kungs, tavs pods ir piepelnījis desmit podus.
Tad viņš tam teica: Labi, tu godīgais kalps, tāpēc ka tu mazā lietā esi bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām.
Pēc tam nāca otrs un sacīja: Tavs pods, kungs, piepelnījis piecus podus.
Ari šim viņš sacīja: Ari tevi es iecelšu pār piecām pilsētām.
Pēc tam trešais nāca un sacīja: Kungs, še ir tavs pods, es to biju nogla-bājis sviedrautā.
Jo es baidījos no tevis tāpēc, ka tu esi bargs cilvēks un ņemi, ko tu neesi nolicis, kā ari plauji, ko neesi sējis.
Tad viņš sacīja: No tavas mutes es tevi tiesāšu, tu nekrietnais kalps! Ja tu zināji, ka es esmu bargs cilvēks, kas nem, kur viņš nav licis, un pļauj, ko viņš nav sējis,
Kāpēc tad tu manu naudu neesi nodevis naudas iestādē? Tad es, pārnācis, to ar augļiem būtu saņēmis atpakaļ.
Un uz klātesošiem viņš teica: Atņemiet tam viņa podu un dodiet tam, kam ir desmit podu.
Tad tie sacīja viņam: Kungs, viņam jau ir desmit podu.
Bet viņš atbildēja: Es jums saku: katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.
Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār tiem valdītu, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!“
Un to sacījis, viņš devās tālāk uz Jeruzālemi.
Bībeles aplikācija
Bible App for Kids
