LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 16:1-12

Bet viņš runāja ari uz mācekļiem: „Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu. Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: Ko es dzirdu par tevi? Dodi norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku. Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī. Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt es kaunos. Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādi-nāts no pārvaldnieka amata! Un ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: Cik tu manam kungam esi parādā? Tas sacīja: Simts mucu eļļas. Bet viņš teica: Še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit! Pēc tam viņš kādam citam jautāja Bet tu, cik tu esi parādā? Tas sacīja: Simts mēru kviešu. Viņš teica: Še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit! Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem. Un es jums saku, darait sev draugus ar netaisno mamonu, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos. Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas ari lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas ari lielās lietās ir netaisns. Ja jūs neesat bijuši uzticami netais-nās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso? Un ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu?