LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 14:1-13

Gadījās, ka Jēzus sabatā bij ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizēja namā, un tie viņu novēroja. Un, lūk, tur bija kāds ūdenssērdzīgs cilvēks viņa priekšā. Un Jēzus, vārdu ņēmis, griezās pie bauslības mācītājiem un farizējiem ar jautājumu: „Vai ir atļauts sabatā dziedināt, jeb ne?“ Bet tie klusēja. Tad viņš to ņēmis, dziedināja un atlaida. Bet tiem viņš teica: „Kurš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabatdienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?“ Un tie nekā uz to nespēja atbildēt. Bet nomanīdams, ka viesi sev izmeklēja pirmās vietas, viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams: „Ja tevi kāds aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts, Un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: Dodi šim vietu—un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta. Bet ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis, varētu sacīt: Draugs, virzies uz augšu! Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.“ Arī uz nama tēvu, kas viņu bija aicinājis, viņš sacīja: „Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātur kā miņus, ka tie atkal tevi neaicinātu, un nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus