JEREMIJAS 23:23-32

„Vai tad Es esmu tāds Dievs, kas redz tikai tuvumā“, —saka tas Kungs, —„vai ne arī tālumā? Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu?“ —saka tas Kungs. „Vai ne Es tas esmu, kas piepilda debesis un zemi?“ —saka tas Kungs. „Es it labi dzirdēju, ko saka pravieši, kas manā vārdā sludina melus, tie saka: Es redzēju sapni, es redzēju sapni! Cik ilgi lai tas vēl tā turpinās? Vai šiem viltus praviešiem, kas sludina nākotnē pašizdomātus melus, ir prātā, — Jā, vai viņiem varbūt tieši ir nolūks ar saviem sapņiem, ko tie cits citam stāsta, manu vārdu manā tautā tāpat nogremdēt aizmirstībā, kā viņu tēvi paguva aizmirst manu vārdu aiz Baāla vārda? Pravietis, kam patiesi bija sapnis, lai to kā sapni tieši arī pastāsta, un kam atklājies mans vārds, tas lai to pasludina pēc patiesības! Kas kopējs salmiem ar graudiem?“ —tā saka tas Kungs. „Vai mans vārds nav kā uguns?“ —saka tas Kungs, —„un kā veseris, kas sagrauj klintis? Tādēļ, redzi, Es celšos“, —saka tas Kungs, —„pret tiem praviešiem, kas manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos pret tiem praviešiem“, —saka tas Kungs, —„kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut ari sludinot tā Kunga vārdu! Redzi, Es celšos pret tiem praviešiem, kas sludina melu sapņus“, —tā saka tas Kungs, —„tos atstāsta un maldina manu tautu ar saviem meliem un savu māžošanos. Es tos neesmu sūtījis un neesmu tiem nekā pavēlējis, tie neatnes šai tautai nekā laba!“ —tā saka tas Kungs.