JESAJAS 37:1-20

Kad ķēniņš Hiskija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drēbes, apvilka sēru drebes un gāja tā Kunga namā. Bet savu nama pārvaldnieku Eljakīmu un valsts rakstvedi Sebnu līdz ar vecākiem priesteriem, ģērbtus sēru drēbēs, viņš sūtīja pie pravieša Jesajas, Amoca dēla. Un tie viņu uzrunāja: „Tā saka Hiskija: Šī diena ir bēdu, soda, pazemojuma un lāstu diena, jo bērni taisnās piedzimt, bet tie nevar piedzimt aiz nespēka. Kaut jel tas Kungs, tavs Dievs, dzirdētu Rabsaka vārdus, ko viņa kungs, Asirijas ķēniņš, atsūtījis, lai zaimotu dzīvo Dievu, un kaut viņu sodītu to vārdu dēļ, ko tas Kungs, tavs Dievs, dzirdēja! Aizlūdz par tiem, kas vēl atlikuši!“ Un ķēniņa Hiskijas kalpi nāca pie Jesajas, Un Jesaja tiem sacīja: „Aiznesiet savam kungam šādu atbildi: Tā saka tas Kungs: Nebīsties to vārdu dēl, ko tu dzirdēji, ar kuriem Asirijas ķēniņa kalpi Mani zaimoja! Redzi, Es viņam likšu pieņemt lēmumu, ka viņš, saņēmis kādas ziņas, atgriezīsies savā zemē, un viņš kritīs savā zemē no zobena.“ Kad Rabsaks atgriezās, viņš atrada Asirijas ķēniņu aplenkušu esam Libnu, jo viņš dzirdēja, ka tas jau aizgājis no Lachišas. Kad Sanheribs saņēma ziņu, ka Aitiopijas ķēniņš Tirhaka izgājis kājot pret viņu, tad viņš sūtīja vēstnešus pie Hiskijas un lika tam sacīt: „Jūdas ķēniņam Hiskijam sakait tā:“ Lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz kupu tu paļaujies un domā, ka Jeruzāleme nekritīs Asirijas ķēniņa rokā! Tu taču pats dzirdēji, kā Asirijas ķēniņi rīkojās ar visām zemēm, —viņi tās izpostīja. Un tu domā izglābties? Vai tad pagānu dievi izglāba tās tautas, ko mani tēvi izpostīja: Gozanu, Haranu un Recefu un zemes iedzīvotājus Ēdenē pie Telasaras? Kur ir Hamatas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un kur Lairas, Sefarvaimas, Henas un Ivas ķēniņš?“ Kad Hiskija bija saņēmis rakstu no vēstnešu rokām un to izlasījis, tad viņš gāja tā Kunga namā un to nolika tā Kunga priekšā. Hiskija griezās pie tā Kunga ar lūgšanu, tā sacīdams: „Ak Kungs Cebaots, Tu Israēla Dievs, kas Tu mīti pār ķērubiem, vienīgi Tu esi Dievs pār visām zemes valstīm, Tu radīji debesis un zemi! Atdari savu ausi, ak Kungs, un dzirdi! Atver savas acis, ak Kungs, un redzi! Dzirdi visus tos vārdus, ko Sanheribs sacījis, lai zaimotu dzīvo Dievu! Ir gan taisnība, Kungs, ka Asirijas ķēniņi izpostīja visas tautas un viņu zemi, kā arī Sadedzināja viņu dievus, taču tie jau nebija dievi, bet cilvēku roku darbs no koka un akmens, tādēļ tie varēja tos iznīcināt. Bet tagad, izglāb mūs, Kungs, mūsu Dievs, no viņa rokas, lai visas valstis virs zemes atzīst, ka vienīgi Tu esi tas Kungs!“