VĒSTULE EBRĒJIEM 10:1-14

Jo bauslībai piemīt nākamo labumu ēna, ne pats lietu veids; nekad nevar ikgadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti atnes, padarīt pilnīgus tos, kas ar tiem tuvojas. Jo vai citādi upurēšana nebutu mitējusies, tāpēc ka upurētāji, reiz šķīstīti, neapzinātos vairs nekādus grēkus? Bet ar upujriem ikgadus tiek atgādināti grēki, Jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus. Tāpēc, pasaulē ienākdams, viņš saka: „Upufus un dāvanas tu neesi gribējis, bet miesu tu man esi radījis. Pilnupuji un grēku upufi tev nav patikuši. Tad es sacīju: Raugi, es nāku grāmatā par mam ir rakstīts—tavu prātu darīt, ak Dievs!“ Iepriekš sacīdams: „Upufus un davanas un pilnupufus un grēku upurus, kas pēc bauslības tiek upurēti, tu neesi gribējis, un tie nav tev patikuši,“ Tad viņš ir sacījis: „Raugi, es nāku tavu prātu darīt.“ Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu otru. Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam. Un katrs priesteris gan ikdienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upurus upurēdams, kas nekad nevar iznīcināt grēkus. Bet šis, vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas, Joprojām gaidīdams, kamēr viņa ienaidnieki tiks likti viņa kāju pameslam. Jo ar vienu upuri viņš uz visiem laikiem it padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti.