PIRMĀ MOZUS 7:1-24

Un tas Kungs sacīja Noam: „Ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi manā priekšā taisns šinī ciltī. No ikkatra šķīsta dzīvnieka paņem sev līdzi septiņus; septiņus tēviņus un septiņas mātītes, bet no dzīvniekiem, kas nav šķīsti, ņem divus, tēviņu un mātīti. Ari no putniem ņem septiņus, septiņus no ikvienas kārtas, lai tie būtu par sēklu zemes virsū. Jo pēc septiņām dienām Es likšu lietum līt virs zemes četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Es iznīcināšu visu no zemes virsus, ko Es biju radījis.“ Un Noa darīja visu, kā tas Kungs to bija sacījis. Un Noa bija seši simti gadus vecs, kad ūdensplūdi sākās zemes virsū. Tad Noa iegāja šķirstā, un viņa dēli, un viņa sieva, un viņa vedeklas kopā ar viņu, glābdamies no ūdensplūdiem. No šķistiem dzīvniekiem un no tiem, kas nav šķīsti, un no visiem putniem un rāpuļiem zemes virsū Ik pa divi līdz ar Nou iegāja šķirstā; tēviņš un mātīte, gluži kā Dievs Noam bija pavēlējis. Un notika, ka septītajā dienā ūdeņi sāka pārplūdināt zemi. Seši simtajā Noas mūža gadā otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā, tieši tanī dienā, pārplūda lielo dzelmju avoti, un tika atvērti debesu logi. Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis. Tanī pat dienā Noa iegāja šķirstā un Šems, Chams un Jafets, Noas dēli, kā arī Noas sieva un trīs Noas Vedeklas līdz ar viņiem: Paši un visi zvēri pēc to veidiem, visi lopi pēc to sugām, visi rāpuļi, kas rāpo pa zemi pēc to kārtām, kā arī visi putni un spārnotie dzīvnieki, Tie visi iegāja pie Noas šķirstā, ik pa divi no katras radības, kufā mīt dzīvības dvaša. No visiem, kas iegāja šķirstā, bija tēviņš un mātīte, un tie iegāja, kā Dievs bija pavēlējis. Pēc tam tas Kungs aizslēdza šķirstu aiz viņiem. Un ūdensplūdi turpinājās četrdesmit dienas virs zemes, un ūdens vairojās, un tas pacēla šķirstu, ka tas tika augsti uzcelts virs zemes. Un ūdeņi augtin auga stiprumā un daudzumā tik lielā mērā, ka šķirsts peldēja pa ūdens virsu. Un ūdeņi pieņēmās stiprumā aizvien vairāk zemes virsū, tā ka tie apsedza visus kalnus, kas bija zem debesīm. Piecpadsmit olekšu augstumā ūdeņi pacēlās pār virsotnēm un apklāja kalnus. Tad nobeidzās ikviens dzīvnieks, kas rāpoja zemes virsū, arī putni, lopi un zvēri, visi radījumi, kas bija zemes virsū, arī visi cilvēki. Viss, kam bija dzīvības dvaša, kas dzīvoja sausumā, nobeidzās. Tā Viņš izdeldēja visu radību, kas bija zemes virsū, sākot ar cilvēku līdz pat lopiem, rāpuļiem un putniem gaisā; visi tika iznīcināti. Palika vienīgi Noa un tie, kas bija ar viņu šķirstā. Bet plūdi pieņēmās spēkā zemes virsū simts piecdesmit dienas.