PIRMĀ MOZUS 30:25-43

Un notika pēc tam, kad Rāhele bija dzemdējusi Jāzepu, ka Jēkabs sacija Lābanam: „Atlaid mani! Es gribu iet uz dzimteni, uz savu zemi. Dod man manas sievas un manus bērnus, jo es tev par viņām esmu kalpojis, un es gribu doties ceļā; tu jau pats zini manu algu, par kādu es tev esmu bijis par kalpu.“ Un Lābans atbildēja: „Kaut es būtu atradis žēlastību tavās acīs; no zīmēm esmu nopratis, ka tas Kungs mani ir svētījis tevis dēļ.“ Un viņš sacīja: „Prasi tikai savu algu, es tev to došu.“ Un tas sacīja: „Tu zini to algu, par kādu es tev esmu kalpojis, kā es tev esmu kalpojis un kā tavs īpašums pieaudzis manā laikā. Jo maz tev bija, pirms es atnācu, bet tas pieauga vairumā, un tas Kungs svētīja manus soļus. Bet tagad, kad lai es sāku gādāt arī par savu namu?“ Un tas sacīja: „Ko lai es tev dodu?“ Un Jēkabs sacīja: „Tev nekas nav jādod. Ja tu darīsi vienu lietu, ko es tev sacīšu, es būšu atkal par ganu un sargāšu tavus sīklopus. Es šodien apstaigāšu visus tavus sīklopus. Atšķir no tiem visas avis, kas ir raibas vai lāsainas, un visus melnos starp jēriem un lāsainās un raibās kazu starpā. Tā lai ir mana alga. Un mana taisnība lai dod liecību par mani nākamā laikā. Kad tu nāksi apskatīt manu algu, tad, kas nav raiba vai lāsaina starp kazām vai melns starp jēriem, to uzskati par manis zagtu.“ Un Lābans sacīja: „Labi, lai notiek, kā tu esi teicis.“ Un viņš atšķīra tanī dienā visus raibos un lāsainos āžus un visas raibās un lāsainas kazas, visus dzīvniekus, kam bija kāds baltums, un ikvienu melno starp jēriem un deva tos savu dēlu rokās. Un viņš lika atstarpi triju dienu gājumā starp Jēkabu un sevi, un Jēkabs ganīja pārējos Lābana sīklopus. Un Jēkabs ņēma svaigus dzinumus no apsēm un mandeļu kokiem un platānu kļavām un izdrāza baltas svītras, atsegdams baltumu, kāds bija rīkstēm. Un šīs rīkstes, kuras viņš bija nomizojis, viņš lika lopu priekšā ūdens kubulos un dzirdāmās silēs, pie kurām avis nāca dzert, lai apietos dzerdamas. Un sīklopi apgājās pār šiem kokiem, un tiem atnesās raibi, svītraini un lāsaini jēri un kazlēni. Bet šos jērus Jēkabs atdalīja nost un vērsa visus sīklopu purnus uz strīpainajiem un melnajiem starp Lābana sīklopiem. Un tā viņš sagādāja ganāmpulkus pats sev un nepievienoja tos Lābana sīklopu pulkiem. Un tiklīdz spēcīgākie sīklopi apgājās, Jēkabs lika minētos kociņus sīklopu acu priekšā ūdens tvertnēs, lai tie pār šīm klūdziņām apietos. Bet vājākiem sīklopiem apejoties, viņš nelika neko; un tā vājākie sīklopi palika Lābanam, bet stiprākie Jēkabam. Tā šis vīrs pieauga varā, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu.