PIRMĀ MOZUS 17:1-9

Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad tas Kungs atklājās Ābrāmam un teica viņam: „Es esmu tas Visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns. Un Es celšu derību starp sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu.“ Tad Abrāms nometās uz savu vaigu, un Dievs sacīja viņam: „Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām. Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Abrāms, bet tavam vārdam būs būt Ābrahams, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis. Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tavām miesām. Un Es uzcelšu savu derību starp sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem, kas nāks pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību, un būšu par Dievu tev un taviem pēctečiem pēc tevis. Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi, par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Dievu.“ Un Dievs sacīja uz Ābrāhamu: „Bet tu sargā manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis.