PIRMĀ MOZUS 12:1-9

Un tas Kungs sacīja Abrāmam: „Izej no savas zemes, no savas cilts un no savām tēva mājām uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.“ Un Abrāms izgāja, kā tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Abrāms, izejot no Chāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. Un Abrāms ņēma Sāru, savu sievu, un savu brāļa dēlu Latu un visu īpašumu, kādu tie bija ieguvuši, un visas dvēseles, kādas tie Chāranā bija iemantojuši, un tie izgāja, lai dotos uz Kānaānu. Un tie nogāja uz Kānaāna zemi. Un Ābrāms pārstaigāja šo zemi līdz pat vietai, vārdā Sichema, līdz Mamres ozolam; bet tolaik tai zemē dzīvoja kānaānieši. Un tas Kungs parādījās Abrāmam un sacīja: „Taviem pēctečiem Es šo zemi gribu dot.“ Un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam, kas viņam bija parādījies. Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis tā, ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri tam Kungam un piesauca tā Kunga vārdu. Un Abrāms devās tālāk un tālāk uz dienvidiem.