EZRAS 4:1-16

Kad Jūdas un Benjamiņa pretinieki dzirdēja, ka atgriezušies trimdinieki ceļ templi tam Kungam, Israēla Dievam, Tad tie nāca pie Zerubābela un pie ģimeņu galvām un sacīja viņiem: „Mēs gribam celt kopā ar jums, jo mēs godājam jūsu Dievu tāpat kā jūs un mēs ziedojam Viņam kopš Esar-Chadona, Asirijas ķēniņa, dienām, kas mūs atveda šurp.“ Bet Zerubābels, Ješua un pārējie Israēla ģimeņu galvas sacīja viņiem: „Nekādā ziņā neklājas, ka jūs un mēs kopā celtu namu mūsu Dievam, bet gan mēs vieni paši celsim to tam Kungam, Israēla Dievam, kā Persijas ķēniņš Kīrs mums ir pavēlējis.“ Tad pārējie zemes iedzīvotāji mēģināja traucēt Jūdas tautas rokas to darbā un iebiedēt viņus, lai viņi to neceļ. Un viņi piekukuļoja iespaidīgākus cilvēkus, kas zemes iedzīvotāju starpā uzstājās pret Jūdas ļaužu nodomiem visu laiku, kamēr Persijas ķēniņš bija Kīrs, un līdz pat Persijas ķēniņa Dārija valdīšanai. Jau Ahasvera valdīšanas laikā viņa valdīšanas sākumā viņi vērsās ar rakstītu sūdzību pret Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājiem. Un Artakserksa laikā Bišlams, Mitredats, Tabeēls un pārējie viņu domu biedri rakstīja Persijas ķēniņam Artakserksam; ziņojums bija sacerēts aramiesu valodā un rakstīts aramiešu rakstībā. Zemes pārvaldnieks Rehums un viņa rakstvedis Šimšajs sūtīja ķēniņam Artakserksam pret Jeruzālemi vērstu ziņojumu, kas skanēja tā: Zemes pārvaldnieks Rehums, valsts rakstvedis Šimšajs un pārējie viņu domu biedri, dinajieši, tarpelajieši, afarsatchajieši, arķevajieši, babilonieši, sūsieši, dehitieši, ēlāmieši Un visas tautas, ko lielais un cildenais Osnapars bija atvedis un nometinājis Samarijas pilsētās un pārējos Aiz-Eifratas novados, un tā tālāk… Un šis ir vēstules noraksts, ko tie sūtīja viņam: „Ķēniņam Artakserksam tavi kalpi, Aiz-Eifratas vīri, sūta sveicienu. Un tagad, lai tas top ķēniņam zināms, ka jūdi, kas ir atnākuši no tevis pie mums, ir nonākuši Jeruzālemē. Viņi ceļ šo dumpīgo un nikno pilsētu, viņi pabeidz mūrus un izlabo pamatus. Tāpēc lai tas top ķēniņam zināms, ka, ja šo pilsētu atkal uzcels un mūrus atjaunos, viņi nedos vairs meslus, nodevas, nedz muitu, un ķēniņa ienākumi samazināsies. Tā kā mēs ēdam no pils galma sāls un maizes, mums neklājas redzēt ķēniņa apkaunošanu; tādēļ mēs sūtām šo savu ziņojumu ķēniņam, Lai pameklē pakaļ tavu tēvu Laiku grāmatā. Tu tad atradīsi Laiku grāmatā un pārliecināsies, ka šī pilsēta ir bijusi arvienu dumpīga, ķēniņam un zemēm kaitīga pilsēta, un ka nemieri tur ir celti un notikuši kopš senseniem laikiem. Tādēļ šī pilse a ir arī nopostīta. Mēs vēršam tādēļ ķēniņa uzmanību uz to, ka, ja šo pilsētu atkal uzcels un tās mūrus atjaunos, tad zemes Aiz-Eifratas novadā vairs nepaliks tavā īpašumā.“