OTRA MOZUS 4:1-13

Bet Mozus atbildēja, sacīdams: „Viņi man neticēs un neklausīs mani, bet sacīs: „Tas Kungs tev nemaz nav parādījies.“ Un tas Kungs viņam sacīja: „Kas tev rokā?“ Un viņš teica: „Zizlis.“ Un Viņš tam sacīja: „Nomet to zemē.“ Un viņš to nometa zemē. Tad tas kļuva par čūsku. Bet Mozus bēga no tās. Un tas Kungs sacīja Mozum: „Izstiep savu roku un satver to aiz astes!“ Un viņš izstiepa savu roku un satvēra to, un tā atkal kļuva par zizli viņa delnā. „Tā tie tev ticēs, ka tev parādījies tas Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs, īzāka Dievs un Jēkaba Dievs.“ Un tas Kungs viņam vēl sacīja: „Bāz roku savā azotē!“ Un viņš iebāza savu roku azotē un to izvilka, un lūk, viņa roka bija pārklāta izsitumiem kā ar sniegu. Un Viņš sacīja: „Bāz roku atpakaļ savā azotē!“ Un viņš iebāza roku atpakaļ azotē, un kad viņš to izvilka atkal ārā, tad, lūk, tā bija kā viņa pārējā miesa. „Un notiks, ja viņi tev neticēs un neklausīs pēc pirmās zīmes, tad viņi tev ticēs otras zīmes dēļ. Un ja notiks, ka viņi neticēs abām šīm zīmēm un neklausīs tevi, tad paņem ūdeni no upes un izlej to sausā vietā, un tad notiks, ka tas ūdens, kupu tu būsi smēlis no upes, uz sausuma kļūs par asinīm.“ Tad Mozus sacīja uz to Kungu: „Ak Kungs, es neesmu runātājs, tāds neesmu bijis vakar, tāds neesmu arī šodien, kopš Tu runāji ar savu kalpu; bet man ir grūta valoda un neveikla mēle.“ Bet tas Kungs sacīja viņam: „Kas ir cilvēkam muti devis? Un kas dara mēmu vai kurlu, vai redzīgu, vai aklu? —Vai ne Es, tas Kungs? Bet tagad ej! Es būšu ar tavu muti, un Es tev mācīšu, kas tev sakāms.“ Bet Mozus sacīja: „Ak Kungs, sūti taču ko sūtīdams!“