PIEKTĀ MOZUS 16:1-17

„Ievēro Abiba mēnesi, ka tu svini Pasā tam Kungam, savam Dievam, jo Abiba mēnesī tas Kungs, tavs Dievs, tevi naktī izveda no Ēģiptes. Tad tev jākauj Pasā kaujamais upuris tam Kungam, savam Dievam, sīklopi un liellopi, tanī vietā, ko tas Kungs izraudzīs savam vārdam par mājokli. Tad tu nedrīksti pie tā ēst klāt to, kas ir raudzēts; bet septiņas dienas tev pie tā būs klāt ēst neraudzētās maizes no bēdu maizes, jo steigdamies un bēgot tu esi iznācis no Ēģiptes, un lai tev paliek piemiņā tavas iziešanas diena no Ēģiptes zemes, kamēr tu dzīvo. Tāpēc lai neredz rauga septiņas dienas pie tevis visās tavās robežās, un lai nepaliek pa nakti līdz rītam nekas pāri no gaļas, ko tu esi nokāvis par kaujamo upuri pirmās dienas vakarā. Tu nedrīksti nokaut Pasā kaujamo upuri jebkurā vietā tavos vārtos, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dod, Bet vienīgi tanī vietā, ko tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, lai tur liktu savam vārdam mājot; tur tev jānokauj Pasā kaujamais upuris vakarā, saulei noejot, tanī laikā, kad tu izgāji no Ēģiptes. Tev tas ir jāvāra un jāēd tanī vietā, ko tas Kungs, tavs Dievs, izredzēs; pēc tam, nākošā rītā, tev jāgriežas no turienes atpakaļ un jāiet savās teltīs. Sešas dienas tev jāēd neraudzētas maizes, bet septītajā dienā lai ir svētku sanāksme tam Kungam, tavam Dievam, par godu; nekādu darbu tev nebūs darīt. Septiņas nedēļas tev jāskaita, sākot no tā laika, kad pirmo reizi sirpi sāk likt pie labības, Tad tev būs svinēt nedēļu svētkus tam Kungam, savam Dievam, samērā ar to, cik tu pats būsi spējīgs dot savas labprātīgās dāvanas no sava īpašuma, piemērojoties tam, cik tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis. Un tev būs priecāties tā Kunga, sava Dieva, priekšā, tev un taviem dēliem, un tavām meitām, un taviem kalpiem, un tavām kalponēm, un Ievītiem, kas mīt tavos vārtos, un svešiniekiem, un bāreņiem, un atraitnēm, kuri pie tevis dzīvo, tanī vietā, ko tas Kungs, tavs Dievs, izredzēs, lai tur liktu mājot savam vārdam. Un tev būs pieminēt, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptē, un apzinīgi glabāt un ievērot šos iestādījumus. Lieveņu svētkus tev būs svinēt septiņas dienas, kad tu esi jau ievācis ražu no sava klona un no savas vīna spiedes. Un tev būs šajos svētkos līdz ar saviem dēliem, savām meitām, saviem kalpiem, savām kalponēm un Ievītiem, kā ari ar svešiniekiem, ar bāreņiem un atraitnēm, kas dzīvo tavos vārtos, priecā-ties, Tev būs šos svētkus svinēt septiņas dienas tam Kungam, savam Dievam, tanī vietā, ko tas Kungs izraudzīs, jo tas Kungs, tavs Dievs, tev svētīs gan visu tavu ražu, gan arī ikvienu tavu roku darbu; tāpēc tev būs no visas sirds priecāties! Trīs reizes gadā visiem vīriešiem jārādās tā Kunga, tava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš izraudzīs: Neraudzētās maizes svētkos, Nedēļu svētkos un Lieveņu svētkos. Tomēr tiem nebūs nākt tā Kunga priekšā tukšām rokām, Bet gan ikvienam ar savu dāvanu pēc savas rocības samērā ar tā Kunga, tava Dieva, svētību, ko Viņš tev piešķīris.